Es esmu! Senākos laikos, kad bija vairāk entuziasma. Reku arī viena no bildēm, kuras saglabājušās - nepabeigtā stāvoklī:

Jauns biju un duraks mazliet, dzinējs - pajāts, eļļu ēda un bija milzu problēmas iedarbināt, jo nebiju uzlicis spararatu uz ass (zālespļāvējiem tas parasti ir asmenis).
Taisīts bija precīzi pēc instrukcijām, cik nu iespējams. Teflona blīvējums neder, sūdīgi tur temperatūru, hence visi tie krāni izjājas. Jāpielieto cits risinājums.
Citādi - viss it kā notiek, reaktorā esošais stienis magnetizējas, bet toreiz nebija ar ko nomērīt reaktora temperatūru, kas ir svarīgi, lai sāktos reakcija. Bet gāja tik un tā. Varēja sagāzt burbuļatorā visādus sūdus, ūdeni, kurā mērcētas otas, eļļas un citus šķidrumus, bet nedaudz benzīnu vienmēr vajadzēja.. Aizdomas, ka burbuļators tikai iztvaicēja gaistošās frakcijas, un ar tām tad motoriņš arī darbojās, vēlāk sākot slāpt.
Tā kā man riebās ķēpāties ar to iekšdedzes dzinēju un uzraušanu, atdevu uzparikti vieniem čaļiem, kam toreiz interesēja. Palikusi tikai pieredze. Varbūt strādā un varbut nestrādā.