Viss ir labi!

Iepriekšējās vasaras beigās laimīgas sagadīšanās un likteņa pirksta ietekmē ar foruma autoru līdzdalību un gādību tiku pie sava kupola. Precīzāk pie karkasa. Tas ļāva daudz precīzāk pētīt un mērīt un domāt ko un kā labāk gribas utt. Šis domāšanas process vēl nav pabeidzies, taču ir tuvu finiša taisnei. Tomēr māja ir gana sarežģīta padarīšana un sastāv no daudz un dažādām lietām, kuras var izdalīt arī atsevišķi. Zem šī virsraksta tomēr par pašu kupola uzbūvi un apdari. Karkass tiek ņemts no foruma autoriem, bet pārējais ir paša domāts un vēlāk arī tiks darīts. Nu ja kādam būs baigi interesanti un gribēs palīgā, tad neatteikšos Un uzskatu, ka šeit (formuā piedāvāitais) radītais karkasa savienojums ir labākais pasaulē pieejamais un to vajag patentēt.

Uzreiz brīdinu, ka nepretendēju uz labāko ideju un tāpēc gribu dzirdēt citu zinātāju vai domātāju viedokli. Attiecībā uz materiālu izvēli un risinājumu par pamatu ir ņemts tas, ko es varu dabūt tāpatās, jo tas jau ir uz vietas un tad paliek tikai darbs. Tādā veidā samazinās izmaksas.
Visi materiāli plānoti elpojoši.

Atrodas tas viss ļoti mālainā un reljefainā vietā. Pavasarī ūdens ir virspusē un nekur neiesūcas, tāpēc radās doma blakus plānotai mājai izrakt dīķi un no tā satura izveidot kalniņu. Apkāt mājai uztaisīt no tā paša māla nogāzi visos virzienos aptuveni 1,5m attālumā un tad pa perimetru grāvīti, kas piebērts ar smiltīm un dīķa pusē eju no smiltīm uz dīķi, piebērtu ar oļiem. Attiecīgi sanāk, ka māja ir vismaz 1m augstāk pret blakus esošo līmeni un papildus pa perimetru ir nogāze uz grāvīti, kas to visu vēl novada dīķī. Tātad ne gruntsūdenim sasniegt, nedz nokrišņiem piekļūt.

Slīpums sākas uzreiz zem jumta pārkares. Māls, kas veido slīpumu papildus, kalpo kā pamatu siltumizolācija un hidroizolācija. Ne ideāla, bet tomēr.
Pamati sanāk kā lentveida, kur apakšā ir bērti laukakmeņi ar skalotu smilti un virsējā daļa ( ar kaut kādu iegrimumu?! virsū paredzēts līdz 1m) tiek mūrēta.

Uz šī mūrētā pamata tiek likts kupols. Droši vien ruberoīda slānis jāliek starp pamatiem un pašu kupola karkasu?!

Karkasi manā gadījumā sanāk divi, jo siltumam plānoju izmantot kaņepes. Ņemot vērā, ka kaņepes varu izaudzēt pats, tad tas būs lēti. Veikalā var nopikrt kaņepju vati kas pēc rādītājiem ir tāda pati kā akmensvate tikai divas reizes dārgāka. Tāpat nav skaidrs ar kādām saistvielām tā turas kopā un ko tās izgaro. Tāpēc dzima doma siltināšanai izmantot savas kaņepes. Ņemot vērā, ka sataisīt viņas vatē rentabli nesanāktu iedomājos, kāpēc gan nevarētu kaņepes sasmalcināt un sabērt tāpat kā ekovati vai skaidas. Nu un attiecīgi tā kā es pieņemu, ka man baigi labi nesanāks to izdarīt pareizi, bet tā kā materiāls ir vienkārši izaudzis un par tā cenu nav jāuztraucas, tad neviens man neliedz to vienkārši ielikt prāvā slāni, teiksim 40cm. Un tad šie 40cm veidojas starp diviem karkasiem. Svarīgi ir tas, ka tas slānis dalās nevis pa trijstūriem, bet sanāk monolīts pa visu mājas virsmu, izņemot protams vietas kur būs logi. Attiecīgi visi siltumi un mitrumi, kas tur iesūksies, varēs izdalīties pa pietiekami milzīgu kubatūru.

Tālāk šis te siltinājums ir kaut kā jāiesprosto, lai nebirst ārā. No iekšpuse ir plānots uzreiz likt vagondēlīšus. Tur takā problēmas nebūtu. Nedaudz ir problēmas ar to ko likt ārpusē. Bija doma par parasto finieri ne pārāk biezu, bet kā viņš ar laiku uzvedīsies? Tieša mitruma iedarbība uz viņu nebūs, bet nu ārējam gaisa mitrumam viņš būs pakļauts. Vai nesāks lobīties un dalīties?! Varbūt ir kāds materiāls ko es nezinu?! Tā kā tā ir ārpuse, tad nosacījums ir tāds, ka tam vienkārši jābūt elpojošam un vēlams lētam un tādam, lai ar to varētu apklāt kupolu.

Tālāk uz šis virsmas, kur pagaidām paliekam pie finiera vispirms nāk vertikālais latojums un uz tā nāk horizontālais pie kā tad jau stiprinās jumts. Dubultais latojums vajadzīgs tāpēc, ka jumtam apakša ir vaļā un arī paša augša būs vaļā līdz ar to gaiss sasilstot zem jumta seguma celsies uz augšu un jumts pats sevi dzesēs. Vasarā pasargājot iekštelpas no pārkaršanas, bet ziemā visticamāk uzsnigs daži centimetri sniega, kas šo apakšējo aili nobloķēs un nekāda papildus dzesēšana nesanāks. Nu ja būs baisais kailsals, tad domās kā pievērt, bet man tas sanāk valstī nokrišņiem bagātākais pagasts tā ka ceru uz statistiku. Nu un horizontālais latojums vajadzīgs tāpēc, ka jumtu taču sit pie horizontālām latām.

Manā gadījumā šobrīd ir ieplānots koka skaidu jumts tāpēc, ka materiāls pašam savs un ir kur dabūt aparātu, kas taisa skaidas. Paliek meistars un naglas.

Nu un augšā ir stiklota "mājiņa", kas nodrošina ventilāciju no iekštelpām kā arī pie viņas ir vaļā jumta maliņas, lai ir kur tam karstajam gaisam izplūst un tā lai tur mitrums nesatek iekšā.

Bildē mēģināju shematiski attēlot. Proporcijas nav un ar portatīvo un viņa peli paintā diezko nevar uzzīmēt, bet nu kopā ar tekstu vajadzētu rasties skaidrībai.


Jautājumi:
0) Jebkādi komentāri gan par, gan pret ar argumentāciju
1) Vai tos mālus ko uzber nav iepriekš jāmīca vai jaņostādina vai jāblietē vai vēl kaut kā jāpadarbojas
2) Kā tur var kalpot finieris, jeb varbūt ir citi ieteikumi
3) Pagaidām nav idejas kā logiem uztaisīt rāmi tā lai netecētu nekas garām
4) Viedokļi par siltumizolācijas biezumu un vai var pārspīlēt
5) Vai labāk taisīt no diviem karkasiem, jeb viena karkasa(ārējā) un pie katras brusiņas piesist iekšēju ar diviem maziem dēlīšiem, kā Amerikā parasti taisa

6) Ar ko pārklāt to māju kamēr to visu tur sataisa. Jābūt kaut kādām milzu plēvēm kaut kur, lai var pārmest fiksi pāri un apakšā nsotiprināt
7) Vai dīķītim nevarētu brukt iekšā krasts nos piediena no laukakmeņiem? Tur attālums kādi metri 3 varētu būt. Varbūt vajag pastiprināt?!
8) Kādai jābūt akmeņu mūrētajai daļai proporcijās zem zemes un virzzemē, lai tā siena negāztos. Lai gan viņa būs apaļa un tāpēc nevajadzētu gāzties.
9) Vai ir kādas idejas par logu rāmja variantu? Logi principā nebūs verami.
10) cik cm jābūt latām?

Ļoti uzmanīgi ar pamatiem!
Man pašam ir jaunbūve mālainā vietā. Pirmā stāva grīda ir taisīta ar auksto pagrīdi, jeb tādu kā puspagrabiņu. No zemes nāk baigais mitrums un ir augsts risks veidoties pelējumam, tāpēc izurbu ventilācijas caurumus pamatos, kā arī visu apakšu noklāju ar biezo celtniecības plēvi. Ideālajā variantā vajag visu apakšu ar nelielu betona slāni noklāt, bet tagad tas ir ļoti grūti, jo viss ar spainīšiem jādara.

Tava doma par to ka māju vajag nelielā paaugstinājumā ir pareiza. Tad viss nākošais mitrums applūdīs apkārt mājai. Manuprāt rakt dīķi pie pašas mājas nav parreizākais. Atrodi drīzāk kur tuvumā ir zemākā vieta, upīte, grāvis un tad uztaisi grāvjus lai vissam ūdenim ir kur aizplūst.

Par pamatiem. Obligāti jāliek horizontālo hidroizolāciju, ruberoīdu vismaz 2 kārtās un tam visam pa vidu vēl šķidro hidro mastiku vai piķi.
Mitrums no zemes lien pa pamatiem uz aukšu un ja nav horizontālā hidroizolācija mitrums iet iekšā sienās.
Kļūdas horizontālājā hidroizolācijā ir tas ko praktiski nevar izlabot pēc tam.
Pirmā stāva grīdas betonē, apakšā liec plēvi, putoplastu, tā lai nekāds mitrums un augstums nenāk uz aukšu.
Ja tiešām baigais māls, apsver domu nogāzt granti mājas vietā pabiezākā kārtā. Savādāk māja atradīsies dubļu peļķē. Labāk samaksāt par 10 grants kravām un būs stabils, sauss pamats.
Ja taisi lentveeida pamatus, tad vismaz 1 m dziļumā, jo māli sasalstot var izcilāt pamatus.
Vēl var būvēt plātsveida pamatus, tad būs vienalga kas apakšā.

Bet man patīk ideja pa koka skaidu- šķindeļu jumtu. Liekas ka lēts un vienkārš variants. Varētu interesanti izskatīties.

Mālā jau mitrums nekāpj uz augšu. Senās mājās dēļus lika pa taisno uz māla un tas nebija mitrs. Tāpēc īsti neredzu kāpēc vajadzētu plēvi ar putoplastu un betonu. Manā skatījumā tam mālam kas iekšpusē jābūt sausam. Tur iebetonē stabiņus uz kuriem uzliek lāgas un uz tām dēļus, bet zem dēļiem neliela smilšu kārta un uz tās atkal kaņepes diezgan biezi.

Pamatus plānoju 1,5m dziļumā. Tā teikt ar rezervi. Laukakmeņi ūdeni nevada. Smiltis starp viņiem itkā jā, bet tam ūdenim nebūtu no kurienes rasties. Augstāk ir laukakmenis mūrēts ar betonu un betons nevada ūdeni un nesūc augšā.

Laukakmeņi, un smilts man tur ir, kas ir izmaksu jautājums.

Vai tad māls pats par sevi nesanāk kā hidroizolācija? Kādreiz mājas tā būvēja. Kā atd es varu uzlikt vertikālo hidroizolāciju bedrei kurā tiek brutāli iebērti laukakmeņi un pa spraugām ieskalota smilts. Nu labi ne tik brutāli iebērti, bet nu vienlaga doma nemainās.

Nu lieli Tev plāni. Nedaudz Napoleoniski gan man tie izskatās. Uzzvani, izstāstīšu visas problēmas, ar ko saskarsies.
Uzreiz pieminēšu: logi ir kupola svarīgākais elements! Ja kautko neuztaisīsi pareizi, tie noteikti tecēs, un tavā gadijumā nedrīkst kļūdīties, jo tavs siltinājums nedrīkst samirkt. Pēc mūsu 5 gadu praktiskās pieredzes, es teiktu, ka ielikt stikla paketes, kas savienojas ar šindeļiem, ir diezgan neiespējami, ja vien netiek veidots jumtiņš logam un pats logs vertikāli.
Kanepes uzaudzēt bez pieredzes un tehnikas, lai pietiktu kupolam 40 cm biezā slānī nebūs ne lēti, ne vienkārši... Nezinu, cik lielu māju domā celt, bet vajag parēķināt m3. Ja liekam 40 cm slāni, tas ir 1m3 uz apm. 2,4 m2. Tur būs baisie kubikmetri. Vēl paliek jautājums, kā nodrošināt, lai kaņepju pildījums, nesaplaktu ar laiku.
Kupola konstrukciju uztaisīt elpojošu būs ļoti sarežģīti. Taisīt ventilējamu jumtu, lai vasarā tas dzesētos, nav jēgas, ja tev ir 40 cm siltinājuma. Tam karstums netiks cauri...

Te var rakstīt vēl un vēl... Droši uzzvani, izstāstīšu nianses, bet sagatavojies uz lielu runāšanu, jo uztaisīt sakarīgu kupolmāju nav vienkārši. Vislabākais apskatīt un izrunāt klātienē. 29135403

es varu pastāstīt par šķindeļu jumtu.. man tādi ir uz laukiem trijām ēkām.
ilglaicīgs risinājums tas nav, nu jau būs pagājuši kādi gadi 15.. 20 un tagad viss jāmaina nost.. viss ir izpujis un laiž cauri ūdeni.. pilnas malas tagad būs ar gružiem un sīkām nagliņām...

Ar šindeļiem ar būs ko noņemties, jo kupola augsējā daļā slīpums ir praktiski horizontāls. Tik mazā slīpumā šindeļus nevar likt. Tur tad apakšā zem tiem būs jāliek bitumena pašlīmējošo ruberoīdu, vai kā to sauc.

Labā lieta ir tā, ka es ar māju nesteidzos. Uzlikšu jumtu ar logiem un tad varēs pētīt vai tek vai netak un ja tek tad pielabot. nav tā ka uzreiz likšu ar visu siltinājumu.

Kaņepju auzdzēšanai nekādu baiso tehniku nevajag. Ar novākšanu gan ir nedaudz citādāk, bet tādu daudzumu kā 1ha var novākt arī bez sevišķās tehnikas. To siltumizolācijai var piekrāt arī pakāpeniski ne viena gada laikā. Jautājums ir par to biezumu. Vai 40cm nav tā kā stipri pārspīlēts? Kaņepēm ir tāda laba lieta, ka tās nesēžas. bet ja nu tomēr sasēžas, tad no augšas var piebērt klāt.

Pa šindēļiem arguments, ka augšā pārāk stāvs ir vērā ņemams. Man gan augšējais piecstūris un vēl viena kaŗta trijstūru pa perimetru ir plānota tīrā stiklā, bet iespējams, ka arī tā trešā rinda sanāk par stāvu. Ja liek ruberoīdu, tad zem tā ir atkal jāliek kāds pamats.
Par to šindeļu izturību man gan gribas domāt, ka ja tie pareizi uzlikti tad turas stipri ilgi un ja kaut kur sāk laist var salabot nomainot sadilušo skaidu toties baigi smuki izskatās.

Starp citu tā aŗi neviens nepateica kā ir ar to parasto finieri. Vai viņu varētu likt tur kur es iedomājos vai tomēr nē?

Ar mājs izmeŗu ir tā, ka mēģināju visu ieplānot tajos 10m un sapratu, ka tomēr nesanāks tāpēc paredzēts ir ~14m. Esošo 10m karkasu paŗvietošu nedaudz tālāk iepriekš sagatvojot vietu un uztaisīšu no tā darbnīcu līdzīgi kā jaunpiebalgā.

Par logiem pilnīgi piekrītu. Vertikālie ar jumtiņu tomēr negribas. Varbūt jāatmet tā doma par šindeļiem, bet tad tas visu krietni sadārdzina. Jāpadomā būs ar konstrukcijām loga rāmim. Tad izlikšu šo detaļu atsevišķi izvērtēšanai.

lvvaldnieks: Aizbraukt un izrunāties jau varētu tāpat kā uzzvanīt, bet tas jau būtu pēcāk par detaļām. Pagaidām vēl grābstos globālākos mērogos. Tāpēc gribējās mazliet publiskāku apspriedi. BTW tā lineļļa ļoti labi noturējās to ziemu un lielākā daļa no brusām joprojām ir ar ēlļas slānīti.

Cik es saprotu no kaņepju siltinājuma, lieto kaņepju spaļus. Putuplasta veida struntus'kas artodas kātos. Kātus salauza, lai dabūtu ārā šķiedru. Tas, kas paliek pāri pēc šķiedras aizvākšanas, tie arī ir tie spaļi. Tad viņus patasti jauc ar kaļķiem un ūdeni, sataisa diezgan pasausu maisijumu un tad to štopē sienās. Pie kam maisijums ir ļoti sauss, savādāk nenormāli ilgi žūs. Nav ne jausmas, cik m3 spaļu var dabūt no 1 ha, bet nedomāju, ka būs daudz. Nepietiek jau tikai izaudzēt kaņepes. tās ir jānovāc, jāaizved uz apstrādes rūpnīcu, kuras mums Latvijā nav, un tad dabūsi spaļus. Manuprāt diezgan sarežģīti.
Finieri varētu likt, tikai qatkal jārēķina, cik tas maksās. Mājas laukums sanāk ap 160m2. + būs daudz atgriezumu, jo jāgriež būs trīsstūri. Amerikā tā taisa kupolmājas, liek finiera plāksnes, ko viņi sauc par plywood, tad liek speciālu bitumena papīru, lai pēc tam bitumena šindeļi nepieliptu pie finiera un tos varētu mainīt. Tad kritiskajās vietās ( korēs, jumtu apakšās un mūsu gadijumā arī augšējā daļā ) liek bitumena pašlīmējošo gumiju, kas ir diezgan dārga. Pēc tam naglo virsū bitumena šindeļus. Un tas finieris tur apakšā jūtas labi. Kad mainijām jumtus, bija izpuvis tikai tur, kur bija stipri bojāti šindeļi. Pārējās vietās - kā jauns.
Jumta koka šindeļi arī mūsdienās nebūs lēti. Un maz ir palikuši, kas māk labi ieklāt. Ir vairākas firmas, kas ar to darbojas, bet tur cenas ir diezgan palielas, un nez vai viņi īpaši rausies uz nestandarta risinājumiem, jo garantija tak pēc tam jādod...
Nu kopumā es neredzu, ka šādu projektu var izveikt lētāk kā apm. 100k eiro. Baigi viss jāeksperimentē.

Par siltinājumu viss pareizi. No 1ha sanāk 10t sausu kaņepju pie pesimistiskiem rādītājiem. Cik tas ir m3 arī nav ne jausmas. Ar kaļki vinas atjauc, bet ja atjauc arī ar ūdeni tad jau veidojas kas līdzīgs kaņeoju betonam. Es biju domājis ivņas birdināt ieksā piestampājot. Jāekspermentē. Tā kā es nesteidzos, tad ja nepietiek varu siltināt aŗi kaut 5 gadus. Nav liela bēda. Novākšana laikam ir tas sarežģītākais. Parstrādāt, lai abūtu spaļus, ir salīdzinoši vienkārši. Atstāj rasā nopļautās kaņepes. Pa nedēļu tiesa apgrozot ir dabīgi noticis vajadzīgasi process, lai spaļi un šķiedra atdalītos. Atdala tos lauzījot. Tādu uzparikti ir dizgan viegli izveidot. Ņemot vērā vēl, ka par kaņepju audzēšanu maksā platībmaksājumus. Tad tas ir diezgan rentabli.

Ar jumtu prieks, ka finieris derēs. Galvenais saprotu, ka nedrīks tikt reāli ūdens klāt. Sitādi viņš stāv ka prieks. Jā par finieri sanāk vislielākās izmaksas un atgriezumu ir daudz. pie kam pieaugot kupola diametram kaut tikai nedaudz virsmas laukums pieeug ģeometriski. Tur nu ir tikai matemātiski jāsarēķina kā visoptimālāk to sagriezt. Viena no idejām bija par cik izmantot plāno finieri, jo viņa uzdevums faktiski ir tikai noturēt iekšā kaņepes, tad apvienot 3 tijstūrus kopā un taisīt no lielākiem. Vinš izlocītos.
Cik porcenti aptuveni aiziet atgriezumos?

Ar šindeļiem ir tā, ka koki no kā tos taisīt ir pašam. Aparātu ar ko tos taisīt es varu dabūt. Meistars viens pārbaudīts ir. Attiecīgi man ir jāmaksā meistaram un par naglām. Man tas šķiet lētāk nekā jebkurš cits jumts. Tikai tāpēc, ka man ir koki un dabūjams aparāts skaidošanai.

Bitumens un citi neder, jo ja tos liek uz pirmās finiera kaŗtas, tad nav gaisa sprauga starp jumtu un finieri. Ja to spraugu taisa, tad finieri sanāk likt divos slāņos, kas dramatiski pieaudzē izmaksas. Der tikai tādi kā alternatīva šindeļiem, kurus liek uz latojuma. Es paskatījos cik kuram segumam dod ilgmūžību un cenu un sanāca ka skopais maksā divreiz. tad varētu likt dakstiņus, bet tur atkal tas pats jautājums ar slīpumu. Pie kam skaidra kamēr ir mitra ir lokana un viņu var visādām lietām kā logi un citas lietas ļoti eleganti apsist lai tur nekas netecētu. Nu papildus vēl kādu silikonu pa kanti nolaist, bet tādu dakstiņu nu nekādi.


Jā, tas noteikti būs jauns eksperiments. Jūs taču arī visu uz savas ādas Man tikai negribas iebersties tā galīgi pa muļķīgo un gribas iet uz apzinātu risku. Kļūdas noteikti būs un tad jau no tām varēs mācīties citi.

te ir interesants kupolmājas izpildījums "конструкция стратодезического купола" https://www.youtube.com/watch?v=8dk-PYzdX74
te arī ir virtuālā ekskursija https://my.matterport.com/show/?m=XX7AkStT8M7

Man arī liekas ka tas meridiāntipa kupols varētu būt vieglāk un praktiskāk būvējams nekā ņemties ar tiem trījstūriem.

Ne vienmēr vienkāršāk ir arī pareizāk.

Šogad raku mazmājiņu... Nu pēc 50cm melnzemes sākas 100% māls. Nu tāds, ka podus var taisīt uzreiz. Rezultātā pie apmēram 1,2m dziļas bedres pēc nedēļas tā jau piepildījusies ar ūdeni. Šī, protams, bija izcila vasara un man lija katru dienu, bet tas vienalga norāda uz to, ka ūdens tur ir uzreiz zem zemes virskārtas. Piepildījās nevis ar lietu, kas salija, bet smuki varēja redzēt, kur no malām ūdens sūcas starp māla plātnēm. Tātad pamatiem faktiski paliek vien divi varianti, lai nebūtu māja dīķī. Vai nu peldošie ar betona plāceni, kā jau rekomendē vai arī variants ko aprakstīju, kad mājai uzber kalniņu, lai tur ūdens nesūktos un apkārt vēl grāvīti, kas nodrošina, ka faktiski pamati ir uz tādas kā salas. Tur tad malam būtu jābūt sausam daudzu metru dziļumā.

Par kupola karkasu šaubu nav - neviens neuztaisīs labāk kā lvvaldnieks un kompānija Jaunpiebalgā. Vienīgi ir sajūta, ka karkasu vajadzētu pasūtīt laicīgi, lai gadu nostavās un izžūst, jo mēs jau zinam kādas tās brusas var nopirkt un ja pēcāk saliek un sāk viņas plaisāt pie žūšanas, jo ir zem spriegojuma... tāpat jau saplaisās kaut kas, bet vistiscamāk, ka mazāk.

Par siltināšanu... ir izaugušas iesētās kaņepes un kā smejies kā ne, bet solītie 4m ir sasniegti līdz ar to plāns siltināt ar kaņepju spaļiem paliek spēkā. Jā būs vēl jāpačakarējas, lai izdomātu agregātu kā automatizēti kaņepes sadalīt šķiedrā un spaļos, bet tas noteikti atmaksāsies. Varbūt kāds var palīdzēt ar idejām un rasējumiem. Tehnoloģija ir ļoti vienkārša pēc būtības - pa vienu galu laiž iekšā kaņepju stiebrus un tad tie tiek megāniski sdauzīti, kur atdalās spaļi, kas izbirst un šķiedra nonāk otrā galā. Izskatam divus iespējamos piedziņas variantus - elektromotors un no traktora jūgvārpstas.

Par jumta segumu... Saglabājas atklātais jautājums var iespējamajiem risinājumiem. Pētot atradu dažādus pierādījumus tam, ka gan ar salmu jumtiem, gan koka skaidām liek jumta logus un bez arkām. Tātad tehniski var nodrošināt, lai netecētu. Kaut kur izlasīju, ka ir risinājums taisīt kā salmu jumtu, bet salmu vietā izmantot kānepju stiebrus. Tā kā kānepes ir pacentiešos uztaisīt nelielu demo, lai saprastu vai tas tiešām darbojas. Tikai šim variantam mīnuss ir tas, ka jumta segums ir biezs, kas papildus noēno logus un iekšā tiek mazāk gaismas.

Par logiem... Par cik pats kupola cokols domāts pilnībā no stikla salasījos, ka būvēm ar stikla jumtiem izmanto īpašas paketes kur stikls ir rūdītāks un ar speciālām plēvēm utt. tagad nesaprotu vai tas attiecas tikai uz lielām būvēm ar lielu stikloto virsmu, vai arī manā gadījumā tas būtu jāņem vērā, lai teiksim slapja sniega svars neizspiestu to rūti vai kā tamlīdzīgi.

RE: cik jābūt resnām latām

Pirmais solis - izpīpē cik lieli gareniskie spēki uz tām darbojas. Ģeometrija plus princips - spēka vektori ģeometriski kopē ģeometrisko musturi. Ja nekas cits nelīdz, tad Kremona diagramma. Ja arī tā šķiet ķīnīzeru ābece, tad paņem Lisa-v8 FEA softu (common licence).

Otrais solis - sarēķini brusu otrējo inerces momentu (izdomā minējumu šķērgriezumam, tam sarēķini I un vēlāk kad uzzināsi pieļaujamo spēku, tad piekoriģē un pārrēķini vairākās iterācijās). Dēlīša formas obdžektam I"=(b*h^3)/12, kur b ir tā mala, kas diez vai locīsies, un h ir tā mala, kas noteikti deformēsies (ja vien nav īpaši konstruktīvi pretlocīšanās pasākumi, tad mazākā mala). Izmēri visi metros.

Trešais solis - Eilera centriski spiestas kolonnas formula abiem ieķīlētiem galiem
F(kritiskais)=(4*pi()^2*E*I")/L^2, kur L ir attiecīgā spraišļa garums un E ir Junga modulis, priedei gareniski 6,8-9,6 reiz 1E+9 Ņūtoni uz kvadrātmetru. Izsakot spēku atcerēties, ka 10 N ir aptuveni 1 kg. Vēlamā drošības rezerve ir 3 reizes.