Viss ir labi!

It is currently Mon Jul 06, 2020 10:44 pm

All times are UTC




Post new topic Reply to topic  [ 6 posts ] 
Author Message
 Post subject: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Mon Nov 20, 2017 5:40 pm 
Offline

Joined: Tue Sep 13, 2011 4:10 pm
Posts: 59
Pēdējā laikā lasot par CO2 daudzumu atmosfērā un siltumnīcas efektu uz zemes.
Visa biomasa kas uz zemes sastāv no oglekļa un augiem augot saista to no gaisa.
Ejot bojā un atkal sadaloties ogleklis atkal nonāk atmosfērā.
Dedzinot naftu, ogles un gāzi palielinās CO2 daudzums.
Vajadzētu samazināt CO2 daudzumu gaisā.
Izrādās to var darīt katrs un vēl iegūt arī labumu sev.
Biomasas pirolīzes rezultātā un iegūstam ogles kuras var iestrādāt augsnē un palielināt iegūto ražu.
Ogles padara augsni auglīgāku. Ogles ļoti labi saista mitrumu augsnē un pateicoties lielajai aktīvajai virsmai oglēs savairojas augsnes mikroorganismi.
Smilšainu augsni ogles padara mitrum-ietilpīgāku. Mālaina augsne mazāk sablīvējas un tajā palielinās gaisa daudzums.
Metodes kā pirolizēt biomasu ir daudz.
Ja kāds grib ko vairāk pameklēt tad viena no lapām ir https://www.biochar.info/

Kādas ir foruma biedru domas par šo visu?


Top
 Profile  
 
 Post subject: Re: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Fri Mar 09, 2018 7:18 am 
Offline

Joined: Mon Apr 06, 2015 7:29 pm
Posts: 12
Cik zinu tad ir arī tāda tipa gazifikatori, kuriem blakus produkts ir ogles. Tā būtu skaista sistēma, iegūsti koka gāzi pumpēšanai balonos un ogles, lai auglīgāks dārzs :rock: Imagine all the possibilities! Teorijā pat nav jābūt meža īpašniekam, lai ko tādu darītu, jo no AS Latvijas valsts meži, var saņemt atļauju cirsmu atkritumu savākšanai, savākties zarus, sprunguļus un galotnes, un tik piroīzēt.. :sun:


Top
 Profile  
 
 Post subject: Re: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Sun Mar 11, 2018 6:34 pm 
Gazifikatori, kurus Tu mini, ir klasiski gazifikatori, kuros radītā gāze ir t.s. singāze, ūdeņraža un CO (oglekļa monoksīds) mikstūra. Deg labi, sašķidrinās slikti un balonos var iepumpēt maz.
Perspektīve ir, bet drīzāk ka tiem būtu jābūt oglekļa šķiedras baloniem un ļoti lielam spiedienam.


Top
  
 
 Post subject: Re: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Mon Mar 12, 2018 6:56 am 
Offline

Joined: Tue Sep 13, 2011 4:10 pm
Posts: 59
Jāveido noslēgta sistēma kur izmanto visu enerģiju no biomasas.
Vairāki reaktori kur notiek pirolīze.
Ar pirolīzes gāzi uztur degšanu vienā no reaktoriem.
Silda nākošo reaktoru ar atlikušo siltumu silda ūdeni telpām žāvē nākošo biomasu.
Iegūst "šķidros dūmus" darvu un citas pirolīzes vielas. Kuras tālāk destilējot var iegūst - dīzelim līdzīgu šķidrumu.
Pāri paliek ogles kuras var izmantot siltumnīcā vai dārzā. Ja ne dārzā tad var presēt briketēs vai granulās un pārdot kā kurināmo.

Amerikāņiem jau ir iestrādes.
Noslēgtas sistēmas prezentācija
https://www.youtube.com/watch?v=vWU9cl3LBGg&t=4s
Un visa teorija par bioglēm. Kā tas iegūt mazās porcijās un oglekļa cikls dabā utt....
https://www.youtube.com/watch?v=svNg5w7 ... lEPMssyL1i


Top
 Profile  
 
 Post subject: Re: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Fri Feb 14, 2020 4:45 pm 
Offline

Joined: Fri Feb 14, 2020 2:53 pm
Posts: 8
1) Pirmkārt, Cilvēces ietekme uz Globālo CO2 balansu ir stipri zem 10%, drīzāk tuvāka 1%, tāpēc izmainīt dabisko līdzsvaru - tas ir šaubīgi
2) Ir tāds Lamberta-Bēra likums. Iemetot tajā no IPCC publikācijām uzzināmo ienākošā un atstarotā siltuma daudzumus var ar šo likumu aprēķināt CO2 koncentrāciju "mērkaķu astes pušķīšu" mērvienībās. Tagad, peņemot, ka šī koncentrācija (ļaunie cilvēki nav nākuši pie prāta) DESMITkāršojas, izrādās, ka siltumbilance izmainīsies aptuveni par 0,01%, respektīvi temperatūra pat par 0,1 C nemainīsies.
3) Apskatot Al-Gora slaveno grafiku CO2 koncentrācija v.s. globālā temperatūra (skala miljongades) normālā mērogā, lai skala pusgads vai mazāk, būs uzkrītoši, ka VISPIRMS noris temperatūras celšanās un vairākas nedēļas VĒLĀK atseko CO2 koncentrqcijas pieaugums. Kā gan sekas var rasties pirms cēloņa?
4) Apskatot Saules intensitātes grafiku, labi saskatāms, ka ARĪ TAS ne sliktāk korelē gan ar T gan ar CO2, tikai tur cēloņa-seku princips nav pārkāpts.
5) IPCC pareģotais planētas termiskais gals, kam vajadzēja iestāties jau gadus 20 atpakaļ, kā nenāk, ta nenāk. Sāk jau apnikt gaidīt. Tai vietā North Pole šogad ir redzams aukstākais gads pēdējā simtgadē un Grenlandes ledāji strauji pieauguši. Nu labi, Antarktikā ir otrādi, bet valda vairāk vai mazāk ciklisks oscilators semi-līdzsvars kā nekā, planētas mērogos.

Nu labi, Klimata mītus ceru esmu daļēji izskaidrojis, tagad vieta augsnei. Saskaņā ar prof Lemieux RCW teoriju (Kanādas Lavala ģeomātikas Universtāte), Globāli pedoģenēze (augsnes auglības rašanās nu nekādi nav miklas stikla lodītes vai vate, jo šādā sistēma jebkurš augs vai nu pārēdīsies/pārdzesies un nosprāgs, vai nedaēdīs un nedadzers-nosprāgs, vai noķers nelabo bacilliumu un atkal nosprāgs. Hortikultūras audzēšanu padara iespējamu tikai un vienīgi Cilvēka nepārtraukta uzmanība un gādība. Augsne atšķiras no vates pikuča ar BUFERSPĒJU. Un buferspēju nodrošina vesela ķīmijas buķete dažādu humātu, humīnu un citu Humusveidīgo un to derivātu formā, kurus savukārt ģenerē NEVIS ogle vai pelni, bet gan KOKSNE, ar nosacījumu, ka stumbra resnums nepārsniedz centimetru, ka tā ir lapu koksne, un ka augsnē ir gana daudz ierauga sporu specifiskas sēņotnes attistībai, kas joprojām atrodama katra lapu koku meža augsnes augšējā centimetrā. Jāņem apmēam 3 ēdamkarotes uz spaini sīkzaru čipiem, jāiestrādā ar kārtu 100 kg uz ha, tad gads līdz divi augsne atpūšas vai audzē tauriņziežus, un TAD pat tā saucamās "caurās augsnes" topot auglīgas uz nākamajie 10 00 gadiem. Atkarībā no koksnes polimēru garuma tropiskie lapukoki ar trīslocekļu cukuriem dod buferspēju līdz 10-50 gadiem, mērenās zonas 5-6 locekļu cukuri dod buferspēju 10-20 Kilogadi. Tāpēc Sahāra un Libāna noārdījās zibensātri, bet LV pat mežu dedzināšana (melnā papuve) tūkstošgadē augsni tikai mazliet padegradēja. Savukārt māsklīgo mēslu, īpaši nitrātu tehnoloģijas buferspējas noārdišanos būtiski paātrina. Secinu - ogle tāpat.


Top
 Profile  
 
 Post subject: Re: Bioogles un oglekļa saistīšana augsnē.
PostPosted: Thu Feb 20, 2020 7:12 am 
Offline

Joined: Tue Sep 13, 2011 4:10 pm
Posts: 59
Obsis wrote:
1) Pirmkārt, Cilvēces ietekme uz Globālo CO2 balansu ir stipri zem 10%, drīzāk tuvāka 1%, tāpēc izmainīt dabisko līdzsvaru - tas ir šaubīgi
2) Ir tāds Lamberta-Bēra likums. Iemetot tajā no IPCC publikācijām uzzināmo ienākošā un atstarotā siltuma daudzumus var ar šo likumu aprēķināt CO2 koncentrāciju "mērkaķu astes pušķīšu" mērvienībās. Tagad, peņemot, ka šī koncentrācija (ļaunie cilvēki nav nākuši pie prāta) DESMITkāršojas, izrādās, ka siltumbilance izmainīsies aptuveni par 0,01%, respektīvi temperatūra pat par 0,1 C nemainīsies.
3) Apskatot Al-Gora slaveno grafiku CO2 koncentrācija v.s. globālā temperatūra (skala miljongades) normālā mērogā, lai skala pusgads vai mazāk, būs uzkrītoši, ka VISPIRMS noris temperatūras celšanās un vairākas nedēļas VĒLĀK atseko CO2 koncentrqcijas pieaugums. Kā gan sekas var rasties pirms cēloņa?
4) Apskatot Saules intensitātes grafiku, labi saskatāms, ka ARĪ TAS ne sliktāk korelē gan ar T gan ar CO2, tikai tur cēloņa-seku princips nav pārkāpts.
5) IPCC pareģotais planētas termiskais gals, kam vajadzēja iestāties jau gadus 20 atpakaļ, kā nenāk, ta nenāk. Sāk jau apnikt gaidīt. Tai vietā North Pole šogad ir redzams aukstākais gads pēdējā simtgadē un Grenlandes ledāji strauji pieauguši. Nu labi, Antarktikā ir otrādi, bet valda vairāk vai mazāk ciklisks oscilators semi-līdzsvars kā nekā, planētas mērogos.

Nu labi, Klimata mītus ceru esmu daļēji izskaidrojis, tagad vieta augsnei. Saskaņā ar prof Lemieux RCW teoriju (Kanādas Lavala ģeomātikas Universtāte), Globāli pedoģenēze (augsnes auglības rašanās nu nekādi nav miklas stikla lodītes vai vate, jo šādā sistēma jebkurš augs vai nu pārēdīsies/pārdzesies un nosprāgs, vai nedaēdīs un nedadzers-nosprāgs, vai noķers nelabo bacilliumu un atkal nosprāgs. Hortikultūras audzēšanu padara iespējamu tikai un vienīgi Cilvēka nepārtraukta uzmanība un gādība. Augsne atšķiras no vates pikuča ar BUFERSPĒJU. Un buferspēju nodrošina vesela ķīmijas buķete dažādu humātu, humīnu un citu Humusveidīgo un to derivātu formā, kurus savukārt ģenerē NEVIS ogle vai pelni, bet gan KOKSNE, ar nosacījumu, ka stumbra resnums nepārsniedz centimetru, ka tā ir lapu koksne, un ka augsnē ir gana daudz ierauga sporu specifiskas sēņotnes attistībai, kas joprojām atrodama katra lapu koku meža augsnes augšējā centimetrā. Jāņem apmēam 3 ēdamkarotes uz spaini sīkzaru čipiem, jāiestrādā ar kārtu 100 kg uz ha, tad gads līdz divi augsne atpūšas vai audzē tauriņziežus, un TAD pat tā saucamās "caurās augsnes" topot auglīgas uz nākamajie 10 00 gadiem. Atkarībā no koksnes polimēru garuma tropiskie lapukoki ar trīslocekļu cukuriem dod buferspēju līdz 10-50 gadiem, mērenās zonas 5-6 locekļu cukuri dod buferspēju 10-20 Kilogadi. Tāpēc Sahāra un Libāna noārdījās zibensātri, bet LV pat mežu dedzināšana (melnā papuve) tūkstošgadē augsni tikai mazliet padegradēja. Savukārt māsklīgo mēslu, īpaši nitrātu tehnoloģijas buferspējas noārdišanos būtiski paātrina. Secinu - ogle tāpat.


Varbūt variet arī ielikt atsauces uz tām publikācijām un grafikiem un citām lietām ko miniet komentāros?


Top
 Profile  
 
Display posts from previous:  Sort by  
Post new topic Reply to topic  [ 6 posts ] 

All times are UTC


Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest


You cannot post new topics in this forum
You cannot reply to topics in this forum
You cannot edit your posts in this forum
You cannot delete your posts in this forum
You cannot post attachments in this forum

Search for:
Jump to:  
cron
Powered by phpBB © 2000, 2002, 2005, 2007 phpBB Group