Obsis wrote:
1) Pirmkārt, Cilvēces ietekme uz Globālo CO2 balansu ir stipri zem 10%, drīzāk tuvāka 1%, tāpēc izmainīt dabisko līdzsvaru - tas ir šaubīgi
2) Ir tāds Lamberta-Bēra likums. Iemetot tajā no IPCC publikācijām uzzināmo ienākošā un atstarotā siltuma daudzumus var ar šo likumu aprēķināt CO2 koncentrāciju "mērkaķu astes pušķīšu" mērvienībās. Tagad, peņemot, ka šī koncentrācija (ļaunie cilvēki nav nākuši pie prāta) DESMITkāršojas, izrādās, ka siltumbilance izmainīsies aptuveni par 0,01%, respektīvi temperatūra pat par 0,1 C nemainīsies.
3) Apskatot Al-Gora slaveno grafiku CO2 koncentrācija v.s. globālā temperatūra (skala miljongades) normālā mērogā, lai skala pusgads vai mazāk, būs uzkrītoši, ka VISPIRMS noris temperatūras celšanās un vairākas nedēļas VĒLĀK atseko CO2 koncentrqcijas pieaugums. Kā gan sekas var rasties pirms cēloņa?
4) Apskatot Saules intensitātes grafiku, labi saskatāms, ka ARĪ TAS ne sliktāk korelē gan ar T gan ar CO2, tikai tur cēloņa-seku princips nav pārkāpts.
5) IPCC pareģotais planētas termiskais gals, kam vajadzēja iestāties jau gadus 20 atpakaļ, kā nenāk, ta nenāk. Sāk jau apnikt gaidīt. Tai vietā North Pole šogad ir redzams aukstākais gads pēdējā simtgadē un Grenlandes ledāji strauji pieauguši. Nu labi, Antarktikā ir otrādi, bet valda vairāk vai mazāk ciklisks oscilators semi-līdzsvars kā nekā, planētas mērogos.
Nu labi, Klimata mītus ceru esmu daļēji izskaidrojis, tagad vieta augsnei. Saskaņā ar prof Lemieux RCW teoriju (Kanādas Lavala ģeomātikas Universtāte), Globāli pedoģenēze (augsnes auglības rašanās nu nekādi nav miklas stikla lodītes vai vate, jo šādā sistēma jebkurš augs vai nu pārēdīsies/pārdzesies un nosprāgs, vai nedaēdīs un nedadzers-nosprāgs, vai noķers nelabo bacilliumu un atkal nosprāgs. Hortikultūras audzēšanu padara iespējamu tikai un vienīgi Cilvēka nepārtraukta uzmanība un gādība. Augsne atšķiras no vates pikuča ar BUFERSPĒJU. Un buferspēju nodrošina vesela ķīmijas buķete dažādu humātu, humīnu un citu Humusveidīgo un to derivātu formā, kurus savukārt ģenerē NEVIS ogle vai pelni, bet gan KOKSNE, ar nosacījumu, ka stumbra resnums nepārsniedz centimetru, ka tā ir lapu koksne, un ka augsnē ir gana daudz ierauga sporu specifiskas sēņotnes attistībai, kas joprojām atrodama katra lapu koku meža augsnes augšējā centimetrā. Jāņem apmēam 3 ēdamkarotes uz spaini sīkzaru čipiem, jāiestrādā ar kārtu 100 kg uz ha, tad gads līdz divi augsne atpūšas vai audzē tauriņziežus, un TAD pat tā saucamās "caurās augsnes" topot auglīgas uz nākamajie 10 00 gadiem. Atkarībā no koksnes polimēru garuma tropiskie lapukoki ar trīslocekļu cukuriem dod buferspēju līdz 10-50 gadiem, mērenās zonas 5-6 locekļu cukuri dod buferspēju 10-20 Kilogadi. Tāpēc Sahāra un Libāna noārdījās zibensātri, bet LV pat mežu dedzināšana (melnā papuve) tūkstošgadē augsni tikai mazliet padegradēja. Savukārt māsklīgo mēslu, īpaši nitrātu tehnoloģijas buferspējas noārdišanos būtiski paātrina. Secinu - ogle tāpat.
Varbūt variet arī ielikt atsauces uz tām publikācijām un grafikiem un citām lietām ko miniet komentāros?