Viss ir labi!

Kas ir hho? Tas ir ūdeņraža un skābekļa gāzes maisījums, ko iegūst elektrolīzes ceļā izmantojot divus vai vairākus nerūsējošā tērauda elektrodus, kas iemērkti ūdenī un caur kuriem plūst strāvā. Ūdens strāvas ietekmē sašķeļas par ūdeņradi un skābekli. Ūdeņraža burbuļi izdalās no negatīvā elektroda puses, bet skābekļa - no pozitīvā elektroda puses. Kam tas vajadzīgs? HHO ir daudz pielietojumu, piemēram, degvielas ekonomija automašīnās, superinstruments juvilieriem vai metālmāksliniekiem, šis tas no tā noder arī medicīnā.

ekonomija.
daudzi jums teiks, ka šādu hho celli ieliekot mašīnā lai iegūtu ekonomiju, nekas tur principā sanākt nevar, jo lai arī ūdeņradis ir sprāgstoša gāze, tomēr to sadedzinot nevar iegūt vairāk enerģijas nekā paterētas tā ražošanai. Taisnība, bet! Lieta tāda, ka tas būtu korekti, ja ūdeņradis tiktu izmantots kā papildus degviela, tomēr dzinējā ūdeņradis strādā tikai kā katalizators, kas palīdz degvielu sadedzināt pilnīgāk. Degvielā ir gan garās gan īsās ogļūdeņražu ķēdes, īsās sadeg vieglāk, garās ne vienmēr sadeg pilnībā. Jo sliktāka degvuiela jo tas vairāk izpaužas. Līdzīgi kā ar malku - lieli un slapji bluķi deg daudz sliktāk, dod maz siltuma un daudz kvēpu un darvas, savukārt smalki skaliņi deg ļoti labi, silda labi un maz dūmo. Tāpēc jau dzinējiem liek uz izpūtēja katalizatoru, jo degkamerā garās ogļūdeņražu ķēdes pilnībā nesadeg, bieži vien tikai sprādziena ietekmē sašķeļas smalkākā frakcijā, tāpēc lai atgāzēs nebūtu ogļūdeņražu, izmanto katalizatoru, kas tajās atgāzēs esošās garās nesadegušās ogļūdeņraža ķēdes sadedzina līdz galam pārvēršot siltumā no kura nevienam nekādas jēgas nav. HHO palīdz šo smago frakciju sadedzināt jau degkamerā, dodot papildus lietderīgu jaudu, atgāzes samazinās un katalizators stāv salīdzinoši vēss. Tas arī viss, vienkāršs katalītisks efekts. Tēlaini runājot analoģijās ar slapjajiem koka klučiem, tas `butu kā saskaldīt un izžāvēt tos koka klučus pirms dedzināšanas, tieši tādu efektu arī dod hho. HHo gāzi ražo celle kas iemontēta kut kur brīvākā stūrītī zem kapota, gāze no celles caur burbuļatoru pa nšļauciņu ieplūst gaisa ieplūdes caurulē pa taisno aiz gaisa filtra - tas arī viss.
deglis.
hho gāzi kontrolēti dedzinot iegūst liesmu, kurai ir pāris brīnumainas īpašības, piemēram, pati liesma infrasarkanajā termometrā rādās tik kādus 300-400 grādus karsta, tomēr dedzina un kausē visus materiālus pat dažādus minerālus un akmeņus. Piemēram, ar šo liesmu var sakausēt alumīnija oksīdu, kas skaitās karstumizturīgs materiāls un šāda materiāla ķieģeļus izmanto stikla kausēšanas krāsnīs, tas iztur ap 2000 grādu temperatūru. Tomēr hho liesma tāds viegli sakausē stiklainā masā, kas atdziestot ir caurspīdīga ar zaļganu iekrāsu. Tas skaitās safīrs. Līdzīgā veidā kausējot nedaudz citus materiālus var iegūt arī rubīnus un mēnesakmeni. Metālus izkausēt var praktiski visus, volframs vienkārši iztvaiko.
Galvenais, ka gāze nav toksiska, tā nav jāuzkrāj spiediena balonos un viss kas paliek pāri tai sadegot ir tīrs ūdens. Patērējas tikai elektrība.
veselība.
Novērots, ka hho gāzi burbuļojot cauri ūdenim un tad šādu ūdeni izdzerot, rodas mundruma efekts, jo ūdens tiek bagātināts ar skābekli. Saules apdegumi arī ātrāk sadzīst, ja uz tiem pūša hho gāzi, tāpat arī locītavu sāpes mēdz pāriet, ja attiecīgajā rajonā pūš šo gāzi.

Te būs pāris video ar hho cellēm darbībā:
http://www.youtube.com/watch?v=Qnu7ug6Yz18
http://www.youtube.com/watch?v=tTla49J2e0o
http://www.youtube.com/watch?v=LFifz1Ri0vQ
http://www.youtube.com/watch?v=-EeY_l91_oc
Te pāris hho sprādzienu:
http://www.youtube.com/watch?v=zIInZwoJ4Mg
http://www.youtube.com/watch?v=Y7DzSTE1wt4
http://www.youtube.com/watch?v=RPNNmGq7umc

Te būs pāris hho aparātu bildes kas laika gaitā būveti:















deglis darbībā







rubīns

Tātad, kā uztaisīt efektīvu un drošu hho celli?
Jāņem vērā sekojošais.

Metāla plākšņu materiāls noteikti jābūt nerūsējošais tērauds - 304 vai pat labāk 316 marka. Šie materiāli strādā vislabāk. Biezums ap 0.5-1mm, vislabāk kaut kas pa vidu. Jo plānāks materiāls, jo lētāks, bet arī vieglāk deformējas, biezāks būs stingrāks, bet attiecīgi arī dārgāks un smagāks. Platība atkarīga no strāvas avota ar kuru celle tiks barota, jo zemāks spriegums un lielāka strāva jo mazāku skaitu bet lielāku platību plāksnes nepieciešamas, jo lielāks spriegums un mazāka strāva, jo vairāk plāksnes vajag, bet ar mazāku virsmas laukumu.

Gala plāksnes, starp kuām spiedīsies kopā visas blīves un tērauda plāksnes jātaisa no PVH materiāla, vai kādas citas blīvas un cietas plastmasas. Orgstikls un polikarbonāts īsti neder, lai arī esmu reizēm izmantojis, jo tie stresa vietās sāk plaisāt elektrolītu ietekmē. Blīvu un cietu materiālu vajag, lai stingri savelkot skrūves, tās neiegrimtu materiālā iekšā, kā tas ir ar mīkstām plastmasām, piemēram, polietilēnu. Protams, jāizmanto šeibas, jo platākas jo labāk, lai ir lielāks saspiešanas laukums un mazāka iegrime materiālā.

blīves vislabāk taisīt no tehniskās gumijas, kas ir ķīmiski izturīga pret sārmiem, tāda dabūjama Latvijas ķīmijā ruļļos. apstrādājas labi un labi blībējas. Neizmantojiet vinilla plāksnes, lai arī tas labi griežas un blīvējas, tomēr siltuma ietekmē kļūst mīkstas un sāk sulot garām. Tā ka tehniskā gumija ir pagaidām labākais atrastais materiāls. Biezums vēlams 2-3mm. Tas ir optimums, jo noteiks attālumu starp tērauda plāksnēm. jo plānākas bļives, jo tuvāk plāksnes un mazāka elektrolīta koncentŗacija nepieciešama lai plūstu pietiekami strāvas, tas ir labi, jo mazāka koncentrācija rada mazāk problēmas ar putošanu. Tomēr nedrīskt būt arī pārāk mazs attālums, jo tad gāzu burbuļiem būs grūtāk izplūst no tā starp plākšņu apgabala. Tā ka 2mm liekas optimums maksimāli mazai elektrolīta koncentrācijai un labai burbuļu plūstamībai.

elektrolīts ir ķīmija ko lej klāt ūdenim, lai tas labāk vadītu elektrību, jo tīrs ūdens elektrību vada gaužām slikti un ir nepieciešami lieli spriegumu, lai dabūtu normālas strāvas, tomēr tas ir ļoti neefektīvi. Tāpēc ūdenim pievieno elektrolītu. Nedrīkst izmantot sāli, jo lai arī tas palielina vadītspēju, tomēr elektrolīzes rezultātā veidosies hlors, kas ir indīgs un arī korozīvs, plāksnes saēdīsies ātri un elektrolīts pārvērtīsies zaļganbrūnā zampā. Sodu arī nav vēlams likt, jo tās dēļ no celles vairs nenāks laukā tikai ūdeņradis un skābeklis, bet arī citas gāzes. Labs elektrolīts ir tāds, kas tikai palielna ūdens vadītspēju un pats procesā nepiedalās un nekādas papildus gāzes neražo. tāds ir kālija hidroksīds un nātrija hidroksīds attiecīgi KOH un NaOH. Abi der vienlīdz labi. Tmēr ir jāuzmanās, tas tomēr ir spēcīgs sārms un var radīt ķīmiskos apdegumus uz rokām ja ir lielās koncentrācijās. Arī tāpēc ir svarīgs salīdzinoši mazs blīvju biezums, lai koncentrācija būtu maza un sķidrums būtu ādai draudzīgāks. Ja celle uztaisīta korekti, elektrolīta daudzums būtu kādas 3 tējkarotes uz litru destilēta ūdens.

ūdens noteikti jāizmanto destilēts, tas ir ļoti svarīgi, jo ja izmantisiet krāna ūdeni, tajā izšķīdušie sāļi un minerāli ātri sāks bojāt tērauda plāksnes un elektrolīts kļūs zaļganbrūns un biezs. Izmantojiet tikai un vienīgi destilētu ūdeni.

Savienojumi, izvadi un štuceri vēlams no plastikāta vai vismaz nerūsējošā tērauda. Misiņa štuceri elektrolīta ietekmē korodēs, tas pats ar vara un alimīnija detaļām.

Reku ir viens no variantiem kā likt kopā celli:





Te gan tiek izmantots vinils kā blīvju materiāls, to būtu jāaizstāj ar tehnisko gumiju. Galvenais lai savilcējskrūves neskarās pie metāla plāksnēm, tām var uzmaukt virsū vinila caurulītes, kas tās labi noizolēs.
Vislabāk būtu izmantot metodi, kur savilcējskrūves iet cauri gan metāla plāksnēm gan blīvēm, tas nodrošina vislabāko saspiešanu, bet tādā gadījumā visiem savilkšanas caurumiem visās plāksnēs un blīvēs jābūt vienās un tajās pašās vietās, tas ir sarezģītāk, bet kompaktāk un drošāk.

Šī metode izmantota šeit:


Plāksnes vislabāk cirst ar cnc presi, bet ne visiem tas ir pieejams. Lāzergriešana nav labākais variants, jo griezuma vietās metāla sastāvs ir nedaiudz mainīts un tām vietām būs tendence korodēt.

Tagad, kad zinām kā aparātu fiziski taisīt, jātiek skaidrībā cik tad plāksnes un celles mums vajadzēs. Te viss atkarīgs no barošanas avota. optimālais spriegums uz katru celli būs 1.8-2.5V Pie `mazāka sprieguma plūstošās strāvas daudzums ir niecīgs lai būtu praktisks, tomēr efektvitāte ir lielāka. Pie lielākiem spriegumiem iegūstam vairāk strāvas, tomēr nedaudz zaudējam uz efektivitāti, jo lielāka daļa enerģijas aiziet siltumā. Tātad sanķa, ka mums būtu vajadzīgs stŗavas avots ar 1.8-2.5V ar lielu strāvas daudzumu un jāslēdz plāksnes sekojoši +-+-+-+-+-.
Tas nav praktiski, jo tāds strāvas avots nav katram mājā. Bet gandrīz katram pieejams 12v strāva avots. Ko tad darīt? Ņemot vērā, ka cellēs spiregumi dalās vienmērīgi pa katru celli, tad varam uztaisīt aparātu ar 6 cellēm un pielikt plusu un mīnusu tikai galējām plāksnēm šitā +nnnn- kur N ir neitrālās plāksnes, kurām strāva nav pieslēgta. tagad pieliktais spriegums dalīsies uz ceļļu skaitu un ja mums ir 12v un 6 celles, tad uz katru celli būs 2V, kas ir ļoti jēdzīgi. Ja šādai 6 ceļļū sistēmai strāvu pieliksiet šitā +-+-+-+ tad uz katru celli būs 12v un celle rīs ļoti lielas jaudas un ļoti ātri pārkarsīs, tiesa gāzi arīražos daudz tomēr ar ļoti ļoti zemu efektivitāti. Pāpēc labāk izmantot iepriekšējo pieeju ar neitrālajām plāksnēm. Elektrodus vēlams pieslēgt no ārpuses kā šinī gadījumā:


Te ir daudz plusu salīdzinājumā ar cellēm, kur viss plākšņu bloks ir iegremdēts šķidrumā iekš lielāka plastmasas konteinera un kur plākšnu bloki savā starpā savienoti ar vadiem. Pirmkārt te nebūs kontakti iekš šķidruma, kur elektrolīta dēļ tie var ātri korodēt. Otrkārt tiek novērsts sprādiena risks, jo apsūbējuši elektrodi var dzirksteļot un ja tādi ir iekš saucamās slapjās celles (wet cell) tad ir paaugstināta sprādzia bīstamība. Šos aparātus, kur strāvas vadi pievienojas plāksnēm no ārpuses sauc par ausajām cellēm (dry cell).

Atpakaļ pie strāvas avotiem. Labam deglim un normālam gāzes daudzumam priekš automašīnas būs nepieciešami vismaz 300w elektriskās jaudas. Pēc oma likuma pie 12V tas būs 25A kas ir liela strāva, kurai nepieciešami resni vadi un labs kontakts. Lielas strāvas nozīmē arī stiprāku karšanu un zemāku efektivitāti. Tāpēc ir feini ja ir iespēja palielinā ceļļu skaitu, un arī spriegumu. Piemēram pie 24V mums ar 300w jaudu būtu nepieciešami tikai 13A, 2x mazāk. jauda tā pati, gāzes dauzums tas pats, bet strāva 2x mazāka, kas nozīmē arī ka vadi un kontakti vairs nav tik aktuāli un celle uzsils lēnāk - efektivitāte augstāka. Vien tas, ka 2x vairāk celles būs nepieciešamas. Tātad jo augstāks spriegums pie tās pašas jaudas, jo lielāka efektivitāte un mazāki siltuma zudumi,Piemēram mana mazā celle uz 600W jaudu pie 30V sprieguma tērē ap 20A strāvas, tas liek cellei uzkarst līdz 60 grādiem pusotras stundas laikā, tad trubas paliek mīkstas un liesmā parādās ūdens tvaiks un darbs jāpārtrauc. Savukārt ja šo pašu jaudu es izmantotu pie 300V liela sprieguma, ko var dabūt pa taisno no štepseļa iztaisnojot maiņspriegumu, tad man sistēmā plūstu tikai 2A liela strāva un tāda strāva celli neuzsildītu pat vairāku stundu laikā. Protams te jau spriegumi ir bīstami dzīvībai un ir jāuzmanās, arī ceļļu skaits aparātam šeit jāpalielina līdz vismaz 125-150, tas nzoīmē vairāk materiālu un lielākas izmaksas.

Pats svarīgākais ir lai strāvas avotam būtu ierobežotājs, pretējā gadījumā celle ēdīs visu ko viņai dos un nebūs nekādas kontroles, mašīnas aķi izēdīs ļoti ātri, pārkarsīs arī ātri. Tāpēc nepieciešams strāvu ierobežot lai tā ir konstanta. To var darīt ar elektrolīta koncentŗaciju - jo mazāka koncentrācija, jo mazāk arī strāvas plūst, bet tāpat ar lauku celle uzsils un silts elektrolīts strāvu vada labāk kā auksts un celle sāks lēnām ēst vairāk un vairāk. nepieciešama kāda PWM shēma, kas strāvu ierobežo. Te ir dažādi varianti. 12-24V sistēmām var izmantot piemēram šādu:
http://freezeroenergy.files.wordpress.c ... 12/top.jpg

tāds iekš ebay maksā ap 15 latiem un strāvu var regulēt robežās no 0-30A.
Pie lielākiem spriegumiem nepieciešami citi risinājumi.

Gāze, kā jau redzējāt iekš sprādzienu video, ir ļoti eksplozīva tāpēc taisot degli ir jāuzmanās. nepieciešams burbuļators, kas ir vienkārša ūdens tvertne, kurai gāze izburbuļo cauri un tādā veidā gāzes aizdegšanās pēc burbuļatora neļuj sprādzienam nokļūt līdz pašai cellei tā kā tas netiek cauri ūdens slānim. Tā ir pirmā aizsardzība, kas noteikti nepieciešama. Šeit ir piemērs labam risinājumam
:


Te gāze nāk laukā līdz ar ūdeni pa augšējām celles izplūdēm uz burbuļatoru. Ūdens ļimenis burbuļatorā ir virs celles līmeņa, tā ka visa gāze kas ienāk burbuļatorāir spiesta plūst cauri šķidrumam uz augšu uz burbuļatora izplūdi, tas novērš putu veidošanos līdz kaut kādam līmenim. Tā kā līdz ar gāzi burbuļatorā neizbēgami ieplūdīs arī daļa elektrolīta, tad apakšā burbuļatoram ir paredzēti izplūdes caurumi kas savienoti ar celels apakšā esošajiem caurumiem un ļauj elekltrolītam cirkulēt pa riņķi un neuzkrāties kaut kādā punktā. Šī pirmā aizsardzība nostrādās tā, ka burbuļatora augšpusē esošais vāciņš sprādziena gadījumā vienkārši tiks izšauts laukā. Galvenais pārējās burbuļatora daļas salīmēt vai sakausēt kopā, lai sprādziena brīdī ārā izšauties var tikai vāciņš pašā augšā, nevis kāda cita daļa, kas liktu elektrolītam nopludināt visu galdu.

Šo hho gāzes liesmu ir ļoti grūti apslāpēt, jo tai ir vioss nepieciešamais skābeklis lai turpinātu degšanu, tāpēc parasti pretsitiena vārsti kā propāna gāzes baloniem šeit neder, vislabākais risinājums būtu nevis mēģināt gāzes sprādzienu apslāpēt bet ļaut tam notikt kontrolēti, te noded sekundārais burbuļators kas nostrādā kā otrais drošības ļimenis. Tas jātaisa kā maza cilindriska PVC caurule ar ieplūdi apakšā un izplūdi augšā. Tilpumam jābūt ļoti mazam, ap 4cm diametŗa max un 10-12cm augstumā. Tajā ielej nelielu daudzumu ūdens, lai liesma netiek tālāk uz primāro burbuļatoru un pārējā telpa jāpieštopē ar metāla vilnu, lai maksimāli samazinātu brīvo telpas tilpumu. Tādā veidā var ļaut sprādzienam notik ttanī telpā, bet tā kā tā ir ar mazu tilpumu, gāzes daudzums būs ļoti mazs un sadegs ar mazu paukšķi pat neizšaujot mazā burbuļatora vāciņu.

Vairums ir pastāstīts, bet tā kā tēma ir ļoti plaša, kaut kas noteikti ir palaists garām, tāpēc ja kādam ir jautājumi, droši rakstiet.

Pārējās bildes hho jomā te:
http://www.emuprim.lv/jetijs/index.php? ... lbum&id=12

Jetijs

Vari mazliet pastāstīt kādas ir galvenās problēmas lai darbinātu dzinēju 100% ar HHO?

Domāju galvenā problēma būs saražot tik daudz hho, lai varētu darbināt dzinēju.
Pēc tam būs pilnībā jāmaina aizdedzes sistēma, jo hho sadegšanas ātrums ir dzudz lielāks, kā benzīnam. Aizdedze jāliek tieši TDC punktā vai pat aiz. Otra problēma varētu būt eksplozijas jauda, kas ir entās reizes lielāka, kā benzīnam. Var uzspridzināt motoru.
Tad vēl detonācijas problēma varētu būt.

Varbūt var HHO gāzi "sabojāt" lai viņa neeksplodē tik aktīvi? Piemēram, sajaukt ar citu vielu vai gāzi kas samazinātu HHO eksplozivitāti. Man prātā nāk ideja par slāpekli, kas aizņem 80% no gaisa un pateicoties kuram mēs neesam vēl sadeguši staigājot pa šo zemi. Ja, piemēram, sajauktu 5% HHO un 95% gaisu, vai tas degtu? Varbūt var atrast zelta attiecību, kurā maisījuma degšana līdzinās benzīna degšanai?

Slāpeklis nedeh līdz ar to zaudēsi lielu daļu enerģijas un nedomāju arī ka tas samazinās hho degšanu, vai nu degs vai nedegs, bet nebūs tā ka degs lēnāk. Kāda būs no tā jēga? Piepildīt degkameru ar lielu procentu nedehošas gāzes?
Esmu redzējis, ka hho burbuļo caur spirtu, tad rezultējošā liesma ir lēnu degoša un gara. Līdzīgi esor ar acetonu un citeim viegli uzliesmojošiem šķidrumiem, droši vien arī ar benzīnu tas pats. Bet atkal, kāda lai no tā būtu jēga? Neredzu iemesu kaut kādam uzlabojumam, jo hho tāpat vajadzēs gana lielos daudzumos un pat ar 100% efektīvām cellēm tā ir milzu jauda kas jāiegulda.

Reku video ar dažādiem šķidrumiem burbuļatoros:
http://www.youtube.com/watch?v=-WQukypC-jU

Jetij, vari ieteikt kur lētāk-ērtāk nopirkt:
1.Nerūsējošā tērauda plāksnes
2.Celles gala plāksnes(PVH plāknses)
3.Plastmasas izvadi, trejgabali, savienojumi kur mauc virsū trubiņas
4.Organiskā stikla plāksnes
5.NaOH,KOH

Tēraudu mēs paši pirkām Sanistal kantorī, bet nu visās metālu firmās tās cenas ir vairāk vai mazāk vienādas. PVH plāksnes iekš Latvijas ķīmijas. Plastmasas izvadi ir no hansaflex, bet nu tur jāpasūta no kataloga, uz vietas nekad nav, pienāk nedēļas laikā un maksā ap 50 sant gabalā, bet tas mums caur firmu, kā pirivātpersonām es nezinu. Organisko stiklu cellēm es nekur neizmantoju, tam nepatīk spiedieni un stresi, mēdz plaisāt, īpaši KOH un NaOH vidē. Betnopirkt var veikalā Kviller uz Barona ielas pie Zemitānu tilta. KOH un NaOH var dabūt SIA Enola, ķīmijas preču veikalā. Viņš maksā ap 5Ls kilogramā. Latvijas ķīmijā būs lētāk, bet ne tik tīrs, tomēr arī der.

Ja kāds ir uzstādījis HHO uz auto, tad kādam varētu noderēt auto kompja "apmānīšanas" metodes.
---------------------------------------------------------------------------------
Metodes degvielas patēriņa samazināšanai ar uzstādītu HHO -automašīnas kompja apmānīšanai (ECU)
---------------------------------------------------------------------------------
UZMANĪBU! Nekad nedarbiniet dzinēju ar liesu degmaisījumu, ja nav uzstādīts HHO vai kāds ūdens tvaika aparāts. HHO/ūdens piedalīšanās būtiski samazina dzinēja temperatūru, kas novērš pārkaršanu un detonāciju.
Teorētiski vieglā auto darbināšanai pietiktu jauda pat ar 2 litriem degvielas uz 100 km, taču auto tiek izmantota krietni vairāk degviela, jo ar to tiek dzesēts dzinējs. Ar liesu maisījumu dzinējs pārkarst un sabojājas. Pārlieku lielā degvielas izšķērdība noved pie tā ka daudz kas nesadeg un auto ražotāji uzstāda katalizatorus, kas cenšas neitralizēt nesadegušās frakcijas.
Runājot par HHO uzstādīšanu galvenā problēma ir automašīnas kompja(ECU-Eletronic Control Unit) apmānīšana. Automāšīnās ar iešprices dzinējiem izpūtējā tiek ievietots O2 sensors (skābekļa daudzuma mērītājs jeb tautā sauktā "lamda zonde"). Jaunākām mašīnām pat var būt četri O2 sensori.


O2 sensors, mēra O2 (skābekļa) daudzumu izpūtējā. Ja izpūtējā ir par daudz skābeklis tad ECU saprot, ka degviela ir bijusi par maz (iepūstā degviela pilnībā nesadedzināja skābekli) un ECU liek špricēt iekšā vairāk degvielu, lai pilnībā sadedzinātu gaisā esoši skābekli un iegūtu max daudz jaudas. Ja izpūtējā ir par maz skābeklis vai vispār nav, tad ECU to saprot ka degviela ir bijusi par daudz (pilnībā sadedzis viss skābeklis, un iespējams daļa degvielas palikusi nesadegusi jo izlietots viss O2) un ECU liek samazināt iešpricējamās degvielas daudzumu. Šis balansēšanas process ar ECU piedalīšanos notiek visu laiku.
Nu tad lūk ar uzstādītu HHO celli, izpūtējā palielinās skābekļa daudzums, ko ECU saprot kā "par maz bija degviela" un liek vairāk iešpricēt degvielu. Tas nozīmē ka ar uzstādītu HHO degvielas apjoms pie noteiktiem apstākļiem pat var palielināties nevis samazināties. Lai to novērstu jāizmanto dažādas metodes kā apmānīt mašīnas ECU. ECU aprēķina nepieciešamo degvielas daudzumu un aidedzes momentu ne tikai izmantojot O2 sensors, bet arī no MAF sensors, MAP sensoru, temperatūras sensoru. Katram pašam jāizvēlas kura metode ir vienkāršāka un ērtāka.
-------------------------------------------------------------------------------
---O2 sensora metode-----------------------------------------------------------
-------------------------------------------------------------------------------
Superlētais variants.
Aptinam O2 sensoru ar alumīnija foliju.

Šajā metodē folija O2 sensora ārējo daļu notur karstu, tā kā termosā. Šīs ārējās daļas padarīšanu karstāku ECU iztulko kā "ir pa daudz trekns maisījums" un dod komandu taisīt liesāku maisījumu. O2 sensors ņem vērā šo temperatūru starpību starp iekšējo un ārējo sensora daļu. Sīkāk neiedziļināšos O2 sensora darbībā, bet tiem kas ļoti vēlas var palasīt kā darbojas O2 sensors šeit: http://www.aa1car.com/library/o2sensor.htm
Lētais variants.
O2 sensoru ar šādu pārēju izvirzam nedaudz laukā no izpūtēja

Šādā veidā O2 sensors mazāk uztver skābekli un ar to ECU saprot ka vajag liesāku maisījumu.
Dārgais variants.
Izveidot elektronisku ierīci kuru ieslēdz starp O2 sensoru un ECU. Šādā veidā var regulēt vēlamo patērējamās degvielas daudzumu.
Šādu ierīci sauc par EFIE (Electronic Fuel Injection Enhancer) priek O2 sensora un ir nopērkamas netā sākot no 60$. Variet meklēt
pēc atslēgas vārdiem- EFIE O2 Sensor Enhancer.
Bet var arī pats lodēt.


Šī ierīce ir ir sarežģīta un dārga. Daudz vienkāršāka ir MAP/MAF sensora metode ko arī visbiežāk izmanto.

-------------------------------------------------------------------------------
---MAP sensora metode----------------------------------------------------------
-------------------------------------------------------------------------------
MAP-(Manifold Absolute Pressure) sensors. Tas ir dzinēja vakuma daudzuma mērītājs.

MAP sensoram var būt 2 veidi: voltāžas tipa vai frekvences tipa.
Voltāžsas tipa MAP sensors.
Ja jums ir ši tipa sensors tad jums ir paveicos jo tā signāla modificešana ir vienkārša.
Voltāžsas tipa MAP sensors saņem līdzstrāvas signālu (12V vai 5V) no ECU un atriež zemāku signālu atkarībā no tā cik liels ir vakums dzinējā. Augstākas voltāžas signāls nozīmē zemāku vakumu un ECU dod komandu palielināt degvielas daudzumu. Zemākas voltāžas signāls nozīmē augstāku dzinēja vakumu un ECU dod komandu samazināt degvielas daudzumu.
Ideja ir ļoti vienkārša, vajag ievietot vadā papildus pretestību starp MAP sensoru un ECU, tādējādi ECU dos signālu samazināt
degvielas daudzumu. Visērtāk ir izmantot potenciometru, lai var regulēt vēlamo daudzumu.

Bet tiek izmantota arī shēma-Dual Edge MAP Enhancer, kas nozīmē ka pilsētas un lauku režīmam var uzlikt dažādus regulējmus, izmantojot shēmā 2 potenicometrus.



Frekvences tipa MAP sensors.
Ja ir ši tipa MAP sensors tad komunikācija ar ECU notiek ar taisnstūrveida frekvences signālu(PWM-Pulse Width Modulation). Mainoties vakumam mainās signāla frekvence. Šī tipa MAP sensorus modificēt ir daudz grūtāk un tie ir dārgi.Ap 80$.
http://www.fuelsaver-mpg.com/map-maf-en ... f-enhancer

Daudzām mašīnām nemaz nav MAP sensors, tādā gadījumā jāizmanto ir MAF sensors.

-------------------------------------------------------------------------------
---MAF sensora metode----------------------------------------------------------
-------------------------------------------------------------------------------
MAF-(Mass Air Flow) sensors jeb tautā dēvētais gaisa masas mērītājs.

Ierīce palīdz ECU aprēkināt motorā ieplūstošā gaisa daudzumu. Sensora būtība ir tā, ka tas mēra cik ātri atdziest uzkarsētais
elements (drāts), kas atrodas gaisa plūsmas ceļā. Caur sensoru plūst ienākošais gaiss un to dzesē. Sensora elektroniskā shēma cenšas sildelementu noturēt noteiktā temperatūrā. Jo vairāk gaiss ieplūst, jo vairāk vajag strāvu sildelementa uzkarsēšanai un to cik daudz tiek patērēta strāva MAF nosūta ECU signālu. Arī MAF var būt voltāžas tipa vai frekvences tipa.
Voltāžsas tipa MAF sensors.
Ja jums ir ši tipa sensors tad jums ir paveiciess jo tā signāla modificešana ir vienkārša. Atkarībā no gaisa masas plūsmas sensors atgriež zemākas voltāžas signālu. Ideja ir tāda pati ka Voltāžsas tipa MAP sensora modificēšanai. Jāieliek vadā pa vidu potenicometrs.


Frekvences tipa MAF sensors.
MAF nosūta ECU signālu mainīgas taisnstūra frekvences signāla veidā(PWM-Pulse Width Modulation). Ja gaiss plūst maz (tukšgaita), tad ECU saņem zemākas frekveces signālu, ja gaiss plūast vairāk ECU saņem augstākas frekveces signālu. Parasti šis signāls ir no 0-5 Voltu robežās.
Šādu signālu modificēt ir grūtāk un tāda ierīce arī maksā dārgi. Sākot no 80$.

MAF sensora būtība ir četri rezistori, kas saslēgti tilta slēgumā. Ja MAF sensora elektriskā shēma ir jaucama, tad pastāv iespēja izmainīt no tilta slēguma nākošo signālu pirms tas tiek pārvērsts impulsu veidā. Tādā gadījumā variet izmantot augstāk minētās metodes ar poteniciometru.
-------------------------------------------------------------------------------
---MegaSquirt metode-----------------------------------------------------------
-------------------------------------------------------------------------------
Pastāv iespēja iegādāties un uzstādīt citu ECU, kuru variet paši kontrolēt.
Viens no variantiem ir megasquirt.
http://www.megasquirt.info/
http://en.wikipedia.org/wiki/MegaSquirt
-------------------------------------------------------------------------------
Aukstāk minētā informācija ir apkopota no interneta plašumiem. Pašam ir auto ar karburatoru, tāpēc nevienu metodi vēl neesmu pielietojis praksē, bet ja kāds ir tad lūdzu uzrakstiet kādu atsauksmi.

Paldies!
EFIE mēs mēģinājām, zini, pilnīgi nekādu atšķirību neredzējām, dzinēja uzvedība tieši tāda pati. Abet viens cits ātrais variants ar 1.5V bateriju un maiņrezistoru ķēdē gan pie lielākām setting atšķirībām lika mašīnai iedegties check engine gaismiņai, tātad reāli kaut ko ietekmēja.

Re ku parādijušies jau gatavie komerciālie varianti auto degvielas ekonomijai:
Laikam bizness sāk aiziet..
http://www.hho-plus.com
http://www.hho-plus.lv

Teikšu tā - pārcenota prece ar pārlieku optimistisku prognozi. Līdz 60%, aga protams. PWM strāvas ierobežotājus ar līdzvērtīgām jaudām var iegādāties iekš ebay pa 20 latiem, šie tirgo pa 50Ls. EFIE līdzīga sistēma pa 110Ls un ampērmetrs pa 25Ls? Visas šīs lietas iekš ebay iespējams iegādāties vismaz 2x lētāk. Nu ja kādam naudu nav kur likt, dorši - uz priekšu. Pārējie var taisīt paši, visa info kas nepieciešama ir pirmajā postā šai topikā. Pats uztaisīsi labāku celli ar zināmu darbīnu un zināmiem materiāliem un daudz lētāk. Pirkt to bunduli nezinot viņa iekšējo konstrukciju ir kā pirkt kaķi maisā. Es būtu uzmanīgs.

es jau ar šķibi uz viņiem skatos...
tur vēl pie tam tās labās priekšrocības ļoti pārspīlēti sarakstītas..
un kā tur diez ir ar motora koroziju, ja iesūkts tiek ne tikai hho gāze bet arī tas KOH šķidrums?
Dizeli ar var barot ar šo HHO gāzi?
a kas ir EFIE sistēma?

Nu ļoti vēlams ir sekundārais burbuļators ar gaisa akmeni ieplūdē, lai gāze sadalītos daudz mazos burbulīšos ar lielu kopējo virsmas laukumu un maksimāli atdotu KOH tvaikus ūdenim, pēc tāda burbuļatora tur ir ļoti tīrs hho un liesma arī ar pilnīgi citu krāsu. Tomēr cik tas hho ir uz mašīnām izmantots, nav novērotas nekādas korozijas problēmas. Tas KOH tur ir gaužām maz un ātri atšķaidās ar kopējo gaisa daudzumu, kas ieplūst degkamerā. Domāju uztraukumam nav pamata, bet nodrošināties par sliktu nenāktu. Dīzeļiem hho nostrādā daudz biežāk nekā benzīna dzinējiem, jo tiem nav lambda zondes, kas atgāzēs pamanot ko neparastu nesūtīs kompim gļukainu signālu un neliks tam iegriezt drošo režīmu ar patrekninātu degmaisījumu, kā rezultātā degvielu ēdīs vairāk un ekonomijas nebūs. EFIE sistēma to arī dara, monitorē to lambda zondes signālu un uz kompi padod jau modificētu signālu, lai tas nejūk prātā. Par to bija pāris postus atpakaļ rakstīts. Jāatrod tik zondes signāla vads un tam starpā jāieliek viena no šādām regulācijas sistēmām. Bet nu tā arī ir visai cimperlīga lieta, vienai mašīnai pie šo dignālu pamainīšanas rezultāts būs tūlītējs, citai tikai pēc pāris stundām kompis adaptēsies. Tāpēc jau ir tik grūti veikt korektus testus uz jaudas stenda.

A tādu hho celli metināšanai ar varētu izmantot? Mājas kārtībā kādam 3-4mm metāla bundulim izvadus piem.? Vai arī tad attiecīgi lielāki gabarīti un viss cits nepieciešams?

Dzelzi nesametināsi, liesmā daudz skābekļa, tas dzelzi oksidē un izdedzina. Dzelzi var tikai griezt. Bet teiksim vara detaļas lodēt var ka prieks. Protams, jo lielāki un biezāki dzelži. jo jaudīgāku liesmu arī vajag

Bik saputrojos rēķinot - cik A/cm2 bija optimāli?

Jo lielāks virsmas laukums jo labāk, tas tikai palielina efektivitāti. Minimums ir ap kvadrātcollu uz ampēru. Bet par daudz nekad nebūs.

Komerciāli ražotie HHO ģeneratori strādā tāpat kā pāštaisītie? (Vai komerciālie ir tikpat efektīvi kā paštaisītie?)
Varbūt kāds kurš māk uztaisīt HHO ģeneratoru par attiecīgām naudas summām varētu man tādu izveidot, jo pašam prāts nav tik ass.??

Gan komerciālie gan arī pašu taisīti var būt gan kvalitatīvi gan galīgi zemē nomesta nauda. Ir visādi redzēti. Kvalitatīvi uztaisītas un jēdzīgas komerciālās sistēmas kā likums maksās vismaz 2x dārgāk (ja ne vairāk) kā pašam uztaisīt. Bet ir redzētas arī dārgas komerciālas sistēmas, kas vispār neko principā nevar dot. Korpuss no stikla burciņas, elektrodi no vada vadu spirālēm, elektrolīts - sāls. Vāks. Pašam man nav laika pieķerties aparātu taisīšanai, tāpēc jau šis topiks ir kā pamācība, lai katrs pats sev tādu var uztaisīt bez problēmām, visa nepieciešamā informācija ir šeit pieejama.

Kur varētu iegādāties to tēraudu, un cik apmēram viņš maksā?

Visās lielākajās metālbodēs jābūt. Alfa metālā, Latvijas metālā, Sanistall utt. Tik jāzvana un jāinetersējas. Par cenām gan nepateikšu.

Pilnīgi kauns rādīt savējo

Lai vareetu metinaat ar hho celli nepieciessams pievadit 2,2 % bendziina tvaiku (100 grami bendziina aizvietos vienu acetilen balonu).

Uz fikso iešāvās ideja, kā būtu ja ar hho celli un degli sildītu piemēram kādu siltumnesēju, t.i. nodrošinātu apkuri.. kā tur sanāktu ar patērēto enerģiju? Vai tomer parasts elektrības sildītājs(eļļas, vai konvekcijas tipa) sanāk efektīvāk un patērēs to pašu enerģijas daudzumu ko hho celle...

elektriskais sildītājs noteikti būs efektīvāks, vismaz salīdzinājumā ar standarta hho cellēm. Ir pārbaudīts

Labdien, ļoti interesanta HHO tēma, varbūt kādu vairāk komentāru, kas tieši būs efektīvāks?
Vai patērētā enerģija iegūstot gāzi sanāks dārgāka nekā gāzes izlietojums?
Ļoti gribētos redzēt ģenerātoru dzīvajā vai kādam ir saglabājies uzmeistarotais darbs?

Čau.
Aparātu darbībā var redzēt Mālpilī, stāv stūrī un neko nedara. Ja brauc garam droši var ieskriet ciemā, tik iepriekš piezvani.
Par apkuri runājot, izdevīgāk ir sildīt ar elektrību pa taisno, nekā pārvērst elektrību gāzē un dedzinot to sildīt ūdeni. Testi tika veikti sildot improvizētu kalorimetru no vara caurules siltumizolācijas materiālā. Cauruli pielēja ar ūdeni un apakšā palika liesmu un skatījāmies cik ātri temperatūra kāpa. Tādā veidā zinot tilpumu un temperatūras pieaugumu noteiktā laika sprīdī var izrēķināt dzik džouli tiek patērēti uzsildot attiecīgo tilpumu ūdens. Sanāca ka čaiņiks to darbu padara izmantojot krietni mazāk džoulus.

Iedvesma radās skatoties Ogres TV gabalu ;)
https://www.youtube.com/watch?v=FEEJUrJ ... pGToMQbZ8A

Tad nu radās doma, vai tas ir iespējams, jo Latvijā visi klanās vai nu LG vai Latvenergo.
Vispār HHO bums ir pieklusis un tāda sajūta, ka visi sēž un gaida kaut kādu alternatīvu, tikai viņas nav...
Pašam dzīvoklis apkurinās ar gāzes katlu, bet kaut kur laukos dzīvo cilvēki kuri par apkuri var tikai sapņot.
https://www.youtube.com/watch?v=FEEJUrJ ... pGToMQbZ8A
https://www.youtube.com/watch?v=VSmHzvG5CA4

Video redzams ir kā ar 12V 228 watt PC barokli uzmeistarots sildītājs.
Starp citu runājot par drošību pasākumam šim neredzēju pretliesmas vārstu, bet tikai burbuļātoru, ja pareizi saku.
Šeit ir piemērs kā izveidot tādu pašam
https://www.youtube.com/watch?v=AraM6xr ... pGToMQbZ8A

Varbūt kaut kā varam samainīties telefoniem un par cik brīvdienas ir garas, tad nav problēmu aizšaut
līdz Mālpilij. Protams, lai es ar savu ciemošanos nevienu neapgrūtinātu.

Sveiciens visiem

Mani arī ļoti interesē šī ūdeņraža aparātu tēma dažādiem nolūkiem - pirmkārt, protams, priekš auto efektivitātes palielināšanas un apkures sistēmām.

Jetij, vai Tu varētu pastāstīt, aptuveni cik litru minūtē zemāk minētais aparāts ražoja pie 300w?

Jautāju tādēļ, ka atradu aparātu, kurš pie 5A un 12V (60W) spējot ražot līdz 3 litriem minūtē... pie tam tas ir pieejams iegādei tepat Latvijā. Izklausās šaubīgi? Rekur links:
http://www.drive-h2o.lv/lv/produkti/otr ... cts:165347

Aizrakstīju viņiem vēstuli un uzjautāju par šo apstiprinājumam, taču pārējie HHO aparāti kas viņiem ielistēti uzrāda līdzīgu efektivitāti, piem. aparāts līdz 225ZS ražo 5 litrus pie 10A.
Un, ja tā būtu taisnība, un efektivitāte patiešām varētu būt tik augsta, tad arī HHO apkures sistēmas uz to bāzes varētu būt krietni efektīvākas, varbūt pat varētu izmantot ūdeņradi elektrības ražošanai kaut kādā veidā ... Vai ne?

Zili brīnumi tur tajā linkā sarakstīti - lēts reklāmas triks.

Ja viņi ir gatavi klātienē nodemonstrēt to ko viņi tur ir sarakstījuši, tad ņemšu trīs iekārtas uz vietas. Pupu mizas manuprāt. Praksē ir tā, ka ar 600w vidēji iegūst ap 3.5-4L minūtē. Pie tam, aprēķini rāda, ka pat pie šādām jaudām un outputiem tā celles efektivitāte sanāk tuvu 90%. Ja tabulas ir pareizas tad pēc viņu rakstītā sanāk, ka šiem ir tīrs hho UO devaiss. Nu ko, meklējumi ir galā un bezmaksas enerģija nu būs katrā mājā.

Protams, pastāv varianti kā iegūt lielāku gāzes daudzumu ar mazāku elektrības pateriņu, bet šie ietver aktīvo metālu izmantošanu elektrodos un aktīvie metāli attiecīgi tiek elektroķīmiski noārdīti un bieži jāmaina + vēl elektrolīts ātri par zupu pārvēršas. Sanāk ka daļu gāzes iegūst uz elektrodu rēķina. Manuprāt galīgi nepraktiski.

Nja, visai aizdomīgi tie viņu cipari. Taču iespējams, ka viņi nepareizi mēra gāzes daudzumu?
Joprojām gaidu atbildes uz epastiem. Uzjautāju viņiem arī par "starptautiskajiem sertifikātiem", par kuriem viņi rakstījuši Kasjauns.lv (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/101152/ ... a-degviela)
Kad viņi man ko atbildēs, ielikšu info arī te.

Painteresējos par nepieciešamo hho gāzes daudzumu minūtē - un uzgāju vēl vienu interesantu linku:
http://www.fuelsaver-mpg.com/how-much-hho-should-i-use

Principā viņi saka, ka vislielāko degvielas efektivitāti automašīnās varot iegūt tad, ja izmantotās hho gāzes daudzums minūtē sastāda apm. 1/8 daļu no dzinēja tilpuma. 2L dzinējam tas būtu 0.25L hho minūtē. Taču vairums hho mērījumu notiek ar plastmasas pudeles palīdzību, un tie uzrādot turpat vai divreiz lielāku gāzes apjomu nekā tas patiesībā ir. Tādēļ, vadoties pēc šīs mērīšanas metodes, vajadzīgais HHO apjoms būtu ap 0.5L/min uz 2L dzinēju.

Taču tas varētu būt atkarīgs arī no braukšanas stila, auto dzinēja, kā arī hho ģeneratora kvalitātes. Piemēram, ja HHO aparāts lietošanas gaitā uzsilst līdz tik augstai temperatūrai, ka tai vairs nevar komfortabli turēt klāt roku, tas ir slikts rādītājs, un hho gāzei var būt liels tvaika piejaukums, kas vienlaikus arī uzrādītu neadekvātus saražotās gāzes mērījumus.

Vēl ir minēts interesants moments - Ja izmantotais HHO aparāts ir kvalitatīvs un efektīvs, Parastam auto (1.5-1.8L) vajadzētu pietikt ar 5A strāvas.
Tu teici, ka Tavs aparāts pie 600W saražoja vismaz 3.5L/min, tas nozīmē, ka priekš 0.5L/min tas izmantotu ~85.7W, jeb 7.14A pie 12V, vai 6.21A pie 13.8V. Vai esi drošs, ka patiešām vajadzīgi tie 300W un 25A, kā biji minējis?

voltiem un ampēriem ir nozīme tikai celles konstrukcijā, no tā atkarīgs plākšņu izmērs un skaits, bet gāzes daudzumu pārsvarā nosaka jauda. Protams, jo lielāks spriegums un mazāka strāva saglabājot jaudu, jo vēl nedaudz efektīvāk viss paliek, jo tieši strāva rada zudumus un siltumu un jo tā mazāka, saglabājot vajadzīgo jaudu, jo labāk un efektīvāk. 300w ir nepieciešami, lai varētu puslīdz normāli strādāt ar hho liesmu, prakse rāda, ka mazākas jaudas liesma ir švaka, lai ar to varētu ko jēdzīgu darīt, protams, viss atkarīgs arī no degļa dīzes diametra, jo tā mazāka, jo mazāku jaudu iespējams izmantot lai iegūtu liesmu, bet arīo liesmai būs mazāks apjoms. 600w uz 3.5L ir pirms pāris gadiem veikts tests ar citu celli, atkārtojis neesmu, bet vajadzētu. Vispār jāizveic būs šis tests šovakar vēlreiz. Mašīnām viss nav tik viennozīmīgi, hho daudzumu nenosaka tikai motora tilpums vien, bet arī citas lietas. Galvenais ir degvielas kvalitāte un sadegšanas efektivitāte. Jo kvalitāte sliktāka un vairāk degvielā iekšā garākas ogļūdeņražu ķēdes, jo vairāk gāzes vajadzēs lai tās garās ķēdes pilnībā sadedzinātu, tas pats ar efektivitāti, ja dzinējā ļoti švaki samaisās gaiss ar degvielu, arī papildus hho būs vajadzīgs optimālam efektam. Protams, arī mašīnas kompis var sākt žagoties un ieslēgt ček engine lampiņu, nometot visus aizdedzes un degvielas/gaisa attiecības settingus uz drošu līmeni, kas kā likums tērē vairāk degvielas. Tā ka viss nav tik viennozīmīgi. Ja celle tērē 600w un iegūst 3.5L, tad sanāk 170w uz litru, kas pie 12v būs ap 14A. Reāli jau mašīnās nav 12v bet tuvu 14 lādēšanas režīmā, tas nozīmē, ka tam pašam litram jau vairs nepieciešami vien savi 12A. Tā ka 300w nav vajadzīgi, bet vēlams, lai celle vajadzības gadījumā tādu apjomu var saražot nepārkarstot, jo nekad nevar zināt cik kurai mašīnai to gāzes daudzumu vajadzēs optimālai degvielas sadegšanai. Vēl jau faktors ir arī ģeneratora lielums, ja tas ir paredzēts tikai knapi pavilkt visu auto elektroniku un gaismas, tad hho celle tur var dot nekādus vai ļoti minimālus uzlabojumus. Ir gadījies arī tā. Bet ja aķis ir labs un uzlādēts, kā arī ģeneratoram ir laba jaudas rezerve, tad visam jābūt ok.

Nja.
Un kā mēs varētu vērtēt degvielas kvalitāti Latvijā? Piem. Statoil, Lukoil, Neste u.c. lielās kompānijas?
Attiecībā uz sadegšanas kvalitāti - tas laikam ir individuāli katram braucamrīkam, kā arī atkarīgs no braucēja, vai ne? Esmu arī dzirdējis par vēl vienu mantiņu attiecībā uz šo - Degvielas aktivators http://aktivna.lv/lv. Vai kāds ir mēģinājis šo mantiņu kombinācijā ar HHO aparātu? Kādi rezultāti? Vai viņi papildina viens otru?

Sadegšanas kvalitāti nosaka daudzi faktori, aiskakāts gaisa filtrs, sliktas sveces, uzdegumi uz virzuļiem, iesprices vārstu darbības utt. Tāpēc jau ir atkarīgs no katra konkrētā braucamlīdzekļa. Lielo staciju degvielas kvalitāti var pārbaudīt, bet tas maksā ap 100 lati lētākajā gadījumā un tāpat tu ar saviem testu rezultātiem neko nepanāksi. Paši mēģinājām destilēt tanka benzīnu un skatīties pie kādām temperatūrā mas nāk laukā un cik daudz. Precizitāte nekāda, bet skaidrs viens, ka tur ir iekšā smagās frakcijas, jo visam benzīnam pie noteiktas temperatūras jau bija jāiztvaiko, tomēr palika prāvs procents dzeltenīgāka šķidruma, kas jau skaitās dīzeļa vai petrolejas frakcija. Tāda protams benzīna dzinējā nespēj pilnībā sadegt un cilvēki par to pārmaksā. Interesanti, ka arī liels procents degvielas iztvaikoja jau pie mazākām temperatūrām kā tas benzīnam raksturīgi, tas nozīmē, ka sastāvā visticamāk klāt ir vieglo frakciju atkritumprodukti no degvielas ražošanas procesa, tādi kā butanols, propanols utt. Un kāpēc gan ne, ja tā var durakiem vairāk šķidruma pārdot? Interesantu pastāstu kolēģis ķīmiķis reiz stāstīja, esot bakalaura darbam studentiņi gribējuši veikt pētījumu par degvielas kvalitāti LV tankos. Tak atnāca attiecīgie pārstāvji uzvalkos un "palūdza" izvēlēties citu tēmu. Suns zina ko ēdis.

Iedvesmojoši...
Un kā ar Aktivatoru, un tā kombināciju ar HHO? Vai ir bijusi kāda pieredze?

nav mēģināts gluži tas tur aktivators, bet ar magnētiem esam uz ģeneratora degvielas šļūkas spēlējušies. Itkā ekonomija bija, bet gaužām maza - 3% max plus mīnus 1% kļūda. Testa sistēma bija gana precīza un mērīts tika ar un bez magnētiem vairākas reizes lai pārliecinātos par efektu un kļūdas procentu. Bet tas bija sen un tā vairs nav taisnība. Par komerciāli nopērkamajiem magnētiem prekš degvielas līnijas nekas labs no neviena nav dzirdēts, toties kaimiņu forumā divi cilvēki ar parastiem keramiskajiem magnētiem ir sasnieguši jēdzīgus rezultātus. Cilvēki zināmi un pamata neticēt nav, bet tas bija sen un detaļas neatceros. Pats vari pameklēt iekš hho.miga.lv
Ja tas strādā kā man šķiet, tad tur lomu spēlē jonizācija, līdzīgi kā dzīvā ūdens topikā, tikai šeit mums ūdens vietā ir degviela.

Iemesls, kādēļ es par šo visu interesējos, ir arī tas, ka - es ļoti vēlētos redzēt šīs sistēmas iegūstam popularitāti Latvijā, un esmu pat gatavs ziedot savu laiku un darbu, lai tas notiktu. Iedomājaties tikai, ja visa Latvijas transporta industrija izmantotu šos aparātus, kāds būtu mūsu kopējais ietaupījums? Pārtika varētu kļūtu lētāka, gaiss Rīgā, Latvijā un visā pasaulē nenoliedzami kļūtu ievērojami tīrāks. Tā kā šobrīd man nav tāda pilnas slodzes darba, es pat varētu uzsākt kaut kādu pasākumu vai iesaistīties kādā jau esošā, kas nodarbotos ar šo iekārtu ražošanu, izplatīšanu un uzstādīšanu Latvijā. Jā, zinu, ka eksistē jau vismaz divi uzņēmumi, kas tirgo savus produktus LV, viens no tiem - tas pats drive-hho.lv, kas izplata Grieķijā(?) ražotos aparātus, otrs ir hhoenergy.lv - portugāļu ražojumi, taču šiem abiem problēma - baigi augstās cenas - sākot no Ls145-180 par vismazāko ģeneratoru, pie tam tajā visai augstajā cenā nav iekļauts PWM, kam it kā vajadzētu būt katrā komplektā, nemaz nerunājot par HEC čipiem. Šīs cenas vidējam latvietim ir diezgan paaugstas, tādēļ es meklēju variantus, kā šos aparātus padarīt pieejamākus mums Latvijā, varbūt pat radot dažas darba vietas vietējiem strādniekiem.

Neesmu vēl konkrēti painteresējies par plākšņu un citu detaļu cenām LV, taču esmu diezgan drošs, ka to pašizmaksas ir krietni zemākas par iepriekšminētajām cenām, jo īpaši tad, ja visi materiāli tiktu iepirkti vairumā, pat varētu vēl kaut ko uz šī pasākuma nopelnīt.

Vai ir kāds, kas ar šo nodarbojas? Kāds, kuram būtu vajadzīgā aparatūra, lai grieztu/cirstu šīs plāksnes, un būtu gatavs to likt lietā šādam nolūkam? Es labprāt pievienotos ar visiem saviem skilliem ;)

Es Tev ieteiktu tomēr meklēt citu veidu kā ieguldīt savu laiku un darbu. Šitas viss jau ir pārbaudīts un atzīts par švaki strādājošu. Vienīgais, ko var darīt, kā Tevis pieminētās 2 kompānijas, cerēt uz lētu triku rēķina kādu apšmaukt.

Iemesli ir vairāki: 1. daudzmaz rūpnieciski korekta aparāta izgatavošana. Tas nav vienkārši.
2. Ziemā nelietojams.
3. Izmēģinājumos uz katras masīnas rādija savādāku tendenci. Vienam bija ekonomija, otriem tērēja vairāk.
4. Tās pašas kompānijas jau ir sagandējušas cilvēku ticību šai lietai.

Auto motors mūsdienās nav vienkāršs: Lambda zonde griež treknāku degvielu, ja sajūt skābekli izplūdes gāzēs, Zonde ir jāapčakarē, lai kautkas sanāktu. Ir vismaz 5 veidu zondes, katrai vajadzīga sava pieeja. Katrs auto kompis reaģē savādāk uz svešo gāzu klātbūtni degkamerā. Ir gadījumi, kad vienkārši ieslēdz seifty režīmu un iedegas ček endžins. (kā jau Jetijs minēja)
Motoru ražotāji ir parūpējušies, lai nebūtu tik vienkārši ielīst motorā un mainīt parametrus.
Teorētiski, lai visam būtu jēga, tāpat kā sporta auto, ir jāpārregulē kompis uz jauno setupu. Ņemot vērā jaunu aizdedzes līkni, degvielas kvalitāti, inžektoru parametrus utt. Regulējamais kompis maksā dārgi un speci, kas to var noregulēt, apkārt nemētājas
Pat riktīgi iztestēt patēriņu nemaz nav tik vienkārši, jābrauc viena trase, vienādos laika apstākļos, vienādā ātrumā utt. Mēs tādus testus arī savulaik veicām. Bāku līdz lūpai, na Siguldas līdz Rīgai uz 90 un atpakaļ, atkal pie tās pašas pistoles bāku pilnu un tad rēķinam. Tad slēdzam iekšā hho un braucam atkal.
Problēmas dažām mašīnām, ka nevar pieliet bāku līdz lūpai. pilini, pilini, un benzīns tik kautkur pazūd. (Šitā bija dodge ram )
Pēc kāda laika ir pilns, bet tas aiznjem 10 min, lai piepilinātu. Citreiz izejot divreiz vienu un to pašu testu sanāk atšķirīgi rezultāti, un pat nav nojaušams, kur nošuvāmies, itkā viss bija korekti.
Reāli to var pārbaudīt tikai uz jaudas stenda, un tas būs dārgi, jo ir jānoregulē jauda hho cellei. Ja ģenģers nevilks, būs sliktāks rezultāts utt.

Par hho apkures katliem vispār nav ko domāt. Testējām arī to, sanāca 10x sliktāk nekā tāpat sildot ūdeni ar tenu.

Ar aktivana aktivatoru paziņa dabūja 5% ekonomiju savam dīzelim. Un tas ir mērīts ilgstošā laika periodā nevis vienā dienā, tas nozīmē ka diezgan ticams rezultāts.
Tai drive-h2o.lv izlasīju ka šie tirgo ne tikai hho parātus bet arī h2 aprātus, kas dod ārā tikai ūdeņradi. Šai sistēmai redzu priekšrocību ka nav o2, kas izmaina lamda zondes mērījumus un čakarē prātu mažīnas kompim. Protams es gan nezinu kā notiek sadegšana piešpricējot pliku h2?????
Es kautkur pirms gadiem sešiem arī uzdūros šai visai HHO padarīšanai un arī safanojos ka vajadzētu LV uzsākt tādu štelli. Bet nu nav man sanācis iespējas un apņēmības to pārvērst biznesā. Ir jau tā ka šitās visas lietas prasa nopietnu eksperimentēšanu pirms kautko uzssākt. Un arī līdzekļus. Nav jau arī garantija ka ieguldītais atnaks atpakaļ. Esmu eksperimentējies ar savu auto, bet neesmu tik nopietni ņēmies kā Jetijs ar savām labajām cellēm. Drošvien Jetijs var diezgan precīzi pateikt cik maksā vienas celles izgatavošana. Ja nemaldos tās izmaksas bija kādi 60-80 Ls pa meteriāliem vien. Ja pierēķina izgatavošanas izmaksas, nodokļus valstij, pvn un peļņas procentus tad domāju ka baigi lētāks par tiem pašiem 145 Ls diez vai būs.
Es uzskatu ka latvijā arī var ražot labas un kvalitatīvas mantas un domāju ka ir iespēja ražot labus HHO aparātus, tikai nevajag ieciklēties tikai uz auto. Domāju ka laba lieta varētu būt ražot arī HHO metināmos, dzīvā/nedzīvā ūdens aparātus un HHO aktivizētā dzeramā ūdens aparātus. Protams nevajag ieciklēties tikai uz LV tirgu.
Starp citu man ir domēns hho.lv, kuru es ļoti iespējams tirgošu nost, jo ja neesmu vairāku gadu laikā neko uzsācis, tad diezvai arī uzsākšu.

Negribas man tik vienkārši padoties ;)

1. daudzmaz rūpnieciski korekta aparāta izgatavošana. Tas nav vienkārši.
= Bez šaubām, ka tas nav tik vienkārši. Taču ir pilns internets ar informāciju par šo, ir gatavi, pārbaudīti paraugi, pēc kā vadīties, ieskaitot jūsu pašu aparātus kā arī tos, kas nopērkami. Nav jau gluži tā, ka mums būtu no jauna jāizgudro ritenis.

2. Ziemā nelietojams.
= Vai patiešām? Vai galīgi nemaz nelietojams? Kā ar šiem variantiem:
a) elektrolīta pastiprināšana ar KOH līdz ~30%
b) alkohola piejaukšana elektrolītam
c) Drive-h2o.lv piedāvā speciālu elektrolītu, kas ziemā nesasalstot.
d) Motortelpā taču vajadzētu būt diezgan siltam kamēr dzinējs darbojas, tas nozīmē, ka, visu dienu regulāri un bieži braucot, par sasalšanu īpaši nebūtu jāuztraucas. Ja naktī tiešām gaidāms mīnus 20 vai aukstāks, var atvienot un ienest istabā elektrolīta tvertni krātuvi un pašu celli, no rīta atkal ielikt vietā. Ja tas pārāk liels čakars, tad var to atstāt mājās līdz brīdim, kamēr laiks atkal kļūst drusku siltāks. Pie tam, ja nu tomēr tur kaut kas mazliet piesalst, tā nav tik liela bēda - izmantojot elastīgas plastmasas tvertni priekš elektrolīta, tā nesaplīsīs un braukšanas laikā pamazām atkusīs. Jā, celle gan iepriekš būtu jāiztukšo, citādi tā var saplīst...
Taču doma tāda, ka ir visādi varianti, un regulāriem braukātājiem tie visi būtu pamēģināšanas vērti, ja tā visa rezultātā patiešām izdodas ietaupīt kaut vai 10-20% degvielas vairumos LV automobiļu (kam vajadzētu būt pavisam reāli, un uz gāzes sistēmām pat vairāk - 30-40%), plus vēl uzlabot izplūdes gāžu tīrību.

3. Izmēģinājumos uz katras masīnas rādija savādāku tendenci. Vienam bija ekonomija, otriem tērēja vairāk.
= Vai esi 100% drošs, ka negatīvajos gadījumos nebija pārāk liels ievadītās gāzes apjoms? Pieļauju, ka šādā gadījumā vienkārši vajadzētu vadīties pēc tās metodes - 1/8 līdz 1/4 HHO no dzinēja tilpuma litra minūtē. Savukārt, to, cik daudz gāzes tad tiek saražots tajā minūtē, var pārbaudīt pirms tam, un pēc tam vadīties no izmantotajiem ampēriem ar PWM palīdzību.
Esmu lasījis, ka tieši pārdozējot HHO var gadīties slikti rezultāti. Ja ir ekonomija, tad ļoti labi Droši vien jaunākiem modeļiem ar mazu patēriņu ir arī mazāka jēga no šiem aparātiem, īpaši tad, ja degvielas patēriņš jau no sākuma bijis ir niecīgs, piem. 5-6L/100.

4. Tās pašas kompānijas jau ir sagandējušas cilvēku ticību šai lietai.
= Žēl, ka tā. Tādēļ tagad būs jācīnās dubultā, lai to visu noorganizētu. Taču, kamēr vien mēs visi nebraukājam ar elektromobīļiem, kuri pārtiek no bezmaksas elektroenerģijas un nemaitā dabu, tikmēr noteikti būs kaut kāda jēga ar to nodarboties. Cits jautājums- varbūt labāk vajadzētu tieši vairāk strādāt pie šiem Free Energy pētījumiem, nevis mēģināt kaut kā lāpīt veco iekšdedzes dzinēju? Interesants jautājums, taču, pašlaik reālāks izskatās HHO, pirmkārt tāpēc, ka pagaidām vēl nekur nav nopērkami labi, lietoti elektromobiļi par cenām, kas būtu pieejamas vairāk kā 10% iedzīvotāju, un tie, kuri patiešām spētu tos iegādāties, par tādām lietām gluži vienkārši neinteresējas.

Kas attiecas uz elektronisko degvielas padevi - jā, tur jāskatās uz katru modeli atsevišķi vēl jo vairāk. Tādēļ arī ir nepieciešama speciālistu grupa, kas ar to nodarbotos, sastādītu datubāzes ar infu par šiem knifiem - katram modelim atsevišķi, kuriem katrā diennakts laikā var piezvanīt vai uzrakstīt no jebkura HHO ģeneratoru uzstādīšanas punkta, lai noskaidrotu, kā katram auto labāk visu pieregulēt.

Jā, pilnīgi piekrītu, nav jēgas ar šito visu nočakarēties ja cilvēkam nedēļā jānobrauc 100 KM vai mazāk, taču kā ar transporta kompānijām? Kā ar fūrēm, kas pavada uz šosejas turpat vai diennaktis no vietas, mikrobusiem, kas visas dienas garumā braukā pa pilsētu, taksometriem vai jebkuru citu, kas patiešām ļoti daudz brauc? Kā ar lauku tehniku - traktoriem, kombainiem, meža izvedējiem utt.?

Te ir vesels apraksts par drive-h2o.lv aparāta testu uz Alfa Romeo 147 2.0L (laikam 2000. izlaidums) benzīna dzinēju. Vai tiešām autodroms būtu tādi scammeri? Vai tiešām visa šitā kustība pasaulē būtu aizsākusies, ja tam tiešām nebūtu nekāda pamatojuma?
http://www.autodroms.lv/category/testi/

Kas mani vairāk uztrauc - dažos forumos ir manītas baumas, ka hho čakarējot dzinēju un samazinot tā mūža ilgumu, pretēji tam, ko hho ražotāji apgalvo. Kāds būtu jūsu viedoklis/pieredze šajā jautājumā?

Vai kaadam ir kaads KOH kg ko paardot ? Esmu no Liepaajas raj.

Nesaku, ka šito visu nevar izveikt, saku, ka vajadzēs lielus līdzekļus, lai to izdarītu daudzmaz kvalitatīvi un nopietni. Nu neredzu kā lai bez vismaz 50k latiem te vispār būtu vērts sākt... Ieguldīt tik daudz lietā ar tik daudz nezināmajiem... nu nezinu, es toc neņemtos.
Mēs taču to visu mēģinājām darīt, un sapratām, ka garām....
Pirmkārt jāizdomā vai tev tas ir biznesa projekts, hobijs, filozofija vai principi. Ja bizness, tad vajadzīgs elementārs biznesa plāns, parasti aprēķini pa soļiem. prototipu izgatavošana, testēšana, testa braucieni, uzlabšan, atkal testēšana, produkta izstrāde, ražošana, reklāma, tirgus iekarošana, firmas izveide, nodokļi utt.
Neticu, ka šo visu elementāri aprēķinot, komplekta izmaksas būs zem 150 latiem. Kas to pirks bez dzelžainiem pierādijumiem par ekonomiju?

Par to cik īsti dzinējam vajag HHO gāzi.

Manuprāt ir jārēķina citādi. Jārēķina pēc ideālā degmaisījuma sastāva + apgriezienu skaits minūtē dzinējam. Pieņemsim, ka max apgriezieni 2.0L motoram būs 6000. Tātad 6000*2L=12000L degmaisījuma minūtē. Teiksim ideālais sastāvs ir 1/40(HHO/gaiss). Tātad 12000L/25=300L/minūtē HHO. Lai dzinēja darbību nodrošinātu ar 2000 apgriezieniem, tad attiecīgi vajag 100L/min. HHO gāzi.

Secinājums - 4L/min. HHO reāli varbūt dod aptuveni 4% ekonomiju rēķinot ka braucot motors griežas ar 2000 apgriezieniem/min. Attiecīgi, jo motors vairāk laika pavada tukšgaitā, tad protams tas % pieaug.

aprēķini nav pareizi. Tie būs pareizi tikai tad ja hho tiks izmantots tikai kā pamatdegviela, bet tādā gadījumā tas būtu bezjēdzīgi, jo no ģeneratora noņemtās jaudas iekš hho dzinējs dabūj atpakaļ ne visu, jo celle nav 100% efektīva. Vēl ir jūra faktoru, kas ietekmē hho devumu, piemēram, uzdegumi uz vārstiem arī hho ietekmē lēnām tīrās, dēļ tvaika kas rodas no ūdens hho gāzei sadegot. Tāpēc bieži var novērot, ka hho dod lēnām aizvien uzlabojošos efektu un pat pēc celles noņemšanas efekts vēl paliek, kamēr virzuļi atkal neaizķep. Dzirksteles stabilitāte un jauda, gaisa filtra tīrība, gaisa apjoms un mitrums, tie ir 101 fkators, kas jāņem vērā, tāpēc aprēķini neko nedod, vismaz vecākām mašīnām. HHO dod ekonomiju tikai un vienīgi tāpēc, ka darbojas kā katalizators un palīdz degielai pilnībā sadegt. Mums benzīnā ir arī dīzeļa frakcijas, kā arī šis tas no vieglo frakciju atkritumproduktiem. Smagās frakcijas ir diezgan daudz un tā nesadeg degkamerā pilnībā un ar atgāzēm aizplūst prom no degkameras kā nesadegusi degviela. Lai nebūtu atgāzu problēmas, izpūtējā ielika katalizatorus, kas nesadegušos ogļūdeņražus sadedzina pilnībā, bet tur jau vairs no tā nekādas jēgas nav, tu pārvērt bezjēdzīgā siltumā degvielu par kuru samaksāji un kas nizpildīja savu pienākumu līdz galam. Te arī hho nāk palīgā, viņš kā katalizators palīdz arī smagās frakcijas pilnībā sadedzināt jau degkamerā, tādā veidā iegūstot lielāku atdevi no degvielas. Tak slapja malka arī nesadeg 100%, daudz aiziet tvaikā un sevis žāvēšanā un dabuj vien vāju siltumu. Kamēr pilnīgi sausa malka dod krietni vairāk siltumu un mazāk dūmu. Analoģija precīza. Ja degviela sadegtu pilnībā, tad hho neko nedotu. Tieši tāpēc jau ir tā, ka uz mašīnām kas aprīkotas ar gāzes iekārtu, hho aparāti neko nedod. Jo gāze analoģiski būtu nevis tikai saskaldīta un izžāvēta malka, tā būtu vēl arī sasmalcināta līdz sērkociņa lielumam un aizdedzinot sadegtu ļoti pilnīgi, neatstājot pat ogļu gabaliņus. Tā pat nav vairs teorija, bet fakts.

ne katrai mašīnai var ievietot iekšā celli, rezervuāru vismaz ar pāris litriem. Ziemā noņemt celli nevienam nenovēlu - viss nopilēs ar elektrolītu, steigā ņemsi laukā un noliesi rokas, piemēram kādā rīgas autogarāžā un ko tālāk? Bet ja auto atstāsi celli kad ir silts laiks, bet netiksi noņemt kad mīnusi nāx virsū? Izspiedīs tavu celli kā sviestu - un atkal viss nopilēs elektrolītā un prieka nekāda...
Lai grieķi paši ražo un ņemās. Lv šitais autiņiem neder.