Gaisa jonizētājs ir ierīce, kas palīdz ekonomēt degvielu automašīnām un ekonomija esot līdzvērtīga hho aparātiem. Tomēr ņemot vērā hho aparātu lielumu, svaru, enerģijas patēriņu un apkalpošanas nianses, jonizators ir daudz praktiskāka iekārta, jo sver gandrīz neko, aizņem ļoti maz vietas un strāvas patēriņš tam ir savas 10x mazāks par hho aparātiem. Plus, ziemā tas nesasalst un vasarā nepārkarst kā tas mēdz gadīties hho aparātiem.
Kā tas strādā.
Doma pavisam vienkārša. Mums ir augstsprieguma transformators, tāds kā izmanto vecajos CRT monitoros vai televizoros. Tam uz serdes tiek uztīti 10 primārie vijumi uz kuriem ar draivera palīdzību tiek padots maiņspriegums augstā frekvencē. Attiecīgi augstsprieguma galā laukā nāk līdzstrāvas impulsi augstā frekvencē ar spriegumu pat līdz 50 kV (atkarībā no katra konkrētā trafiņa). Šī augstsprieguma pozitīvais un negatīvais terminālis tiek pievienoti elektroiem, starp kuriem ir gaisa sprauga. Šinī gaisa spraugā tad arī notiek brīnums. Gaiss, kas iet cauri šai koronas izlādei gaisa spraugā, tiek jonizēts, tas nozīmē ka daļa skābekļa un slāpekļa molekulu tiek sašķeltas līdz atomāram līmenim un tiklīdz tādi skābekļa un slāpekļa atomi tiek laukā no augstspieguma ietekmes, tie atkal vienojas kopā molekulās, bet pa retam kādi skābekļa atomi savienojoties rada nevis O2 bet O3, kas ir ozons. Ozons ir ļoti spēcīgs oksidētājs un ļoti intensīvi reaģē ar ogļūdeņražiem. Ja noteikts daudzums skābekļa ir vajadzīgs, lai pilnībā sadedzinātu noteiktu daudzumu degvielas, tad ozona daudzums šim pašam darbiņam būtu nepieciešams daudzkārt mazāks. Kā jau mēs zinām, degviela reti kurā dzinējā sadeg pilnībā, smagās ķēdes bieži vien paliek nesadegušas un tiek pārvērstas nevienam nevajadzīgā siltumā iekš katalizatora. Ozons palīdz šīm garajām ķēdēm sadegt jau dzinēja degkamerā dodot lietderīgu papildus jaudu. Papildus fīča ir tāda, ka mitrums gaisā, kad iet caur jonizatoru tiek pārvērsts par hho gāzi, kas vēl vairāk uzlabo degmaisījuma sadegšanu.
Pielietojumi ir arī citās jomās, pagrabā atstājot ozonētāju uz ilgāku laiku, pazudīs sēnītes un pelējumi. Ja ir iesnas, tad ozonētājs telpā attīrīs gaisu no patogēniem, jo maļ cauri istabas gaisu caur sevi un neviens patogēns cauri tai koronai izejot nevar izdzīvot. Iesnas pāriet dienas laikā. Pie mazām jaudām rada svaiguma sajūtu telpā. Dzinējos arī bez ekonomijas, palīdz tīrīt uzdegumus degkamerā, tāpēc daži lietotāji ir novērojuši paliekošu efektu.
Tāds ozonētājs izskatās šādi:

Kastīte ar cilindrisku elektrodu bloku kas savienoti ar vadiem. To elektrodu bloku ievieto gaisa ieplūdes caurulē pēc filtra un kastītei pieslēdz 12V no akumulatora un lieta darīta.
Elektrodu blokam dizains ir šāds:

Pozitīvajam augstsprieguma terminālim pievienojam adatu bloku, bet negatīvajam terminālim gredzenus. Attālumam starp elektrodiem jābūt maināmam, jo būs kaut kāds optimālais attālums, kas strādās vislabāk. Kastītē iekšā ir šis:

Draivera plate un augstsprieguma trafiņš.
Transformators izskatās šādi:

Pašam tik ir jāuztin uz tā ferīta serdes papildus 5+5 vijumi abi vienā un tajā pašā virzienā. Rezultātā iegūsim spoli ar trīs izvadiem. Tālāk draivera shēma:

Visas detaļas un nomināli shēmā ir parādīti. Visas detaļas dabūjamas argusā. ).68uF kondensatoru vislabāk izvēlēties no interferences slāpēšanas kondensatoru tipa, maksā viņi kapeikas.
Gatava plate izskatās šādi:

Procedūra tāda - uzlodējam draiveri, un pievienojam to mūsu iepriekš uztītajai 3 izvadu spolei uz augstsprieguma trafiņa serdes. Pievienojam augstsprieguma terminālim vadu un otru vada galu pievienojam izolētam plastmasas stienim. Pieslēdzam shēmu pie 12v un tuvinam brīvo vada galu trafiņa apakšā esošajām kājām un skatāmies uz kuras pārleks dzirkstele. Vienai kājai būtu jādod vislielākā dzirkstele, tā būs īstā zemes kāja. Pārējās var kniebt nost lai netraucē. Galvenais ir uzmanīties un ķerties tam klāt tikai ja zini ko dari, tie spriegumi un strāvas ir letālas.
Kad īstā zemes kāja ir atrasta, tad augstsprieguma izvadam pielodējam savus 3-5 megaomus lielu pretestību, vēlams vismaz 3-5W jaudu.
Turpinājums sekos