Viss ir labi!

Sveiki.
Pēdējā laikā esmu apsēsts ar domu par koksnes gazifikātoru (gāzes ģenerātoru), ar kura gāzi darbināt strāvas ģenerātoru.
Varbūt šeit tusējošie alternatīvie prāti jau ko tādu ir darījuši?
Problemas , + vai - ?
Līdz šim lielākā problēma varētu būt darva..
Ieskatam par ko ir runa. http://www.youtube.com/watch?v=a6e3CprVTi8
Priekš kam man to vajag- jāatrisina offgrida elekroapgāde.
īsumā plāns ir sajūgt šo gāzģensistemu ar benzīna stravas ģen. un aķu sistēmu, lai max izmantoru ģeneratora saržoto elektrību.

Diez vai lētāk būs pašam taisīt. Tur viss nav tik viegli, kā liekas. Pat ja izdotos iztaisīt strādājošu sistēmu, manuprāt, viņa nav diez ko piemērota privātmājas vajadzībām. Jo paiet laiks, līdz uzstartējas. Ja nav akumulatoru, tad nāksies celties stundu agrāk, lai uzvārītu kafiju, kad būs iestartējies un sāks ražot elektrību. Daudz piemērotāk būs kādai rūpnīcai, kur darbi notiek nepārtraukti un ir papilnam materiāla, ko svilināt. Svilināmo materiālu arī vajag diezgan sausu, savādāk pārsvarā būs darva un gāzes maz. Filtru sistēmu vajag pamatīgu, lai nepiemēslotu iekšdedzes dzinēju no iekšpuses. Laikam gāzes arī vajadzēja dzesēt, pirms laiž motorā.
Šitādas sistēmas daudzkur ražo pieņemamā kvalitātē un cenā. Var papētīt Ukrainas ražojumus, pats skatīju klātienē. Viņiem gan bija paliels, laikam uz 15 KW, kas stāvēja atkritumu pārstrādes cehā. Tur viņi meta visu ko iekšā, un 24 stundas diennaktī.

Man ir ideja drusku savādākai sistēmai. Savā ziņā vienkāršākai. Kā būtu, ja malkas apkures katlā izvietotu atsevišķu konteineru koksnes gazifikācijai? Tālāk, saražoto gāzi uzkrātu un tad izlietotu pēc vajadzības. No katla gāze pa cauruli uz kaut kur ārpus mājas dārzā izvietotu uzpūšamu uzkrājēju. Pēc principa, kā uzpūšamās atrakcijas. Plusi tādi, ka tādai gāzei vajadzētu būt krietni tīrākai, bez kvēpiem. Un varētu atdalīt ražošanu no patēriņa laika ziņā. Turklāt tas sanāktu pie viena "garāmejot" ar apkuri. Un beigu beigās rezultātā vēl paliktu grilogles.

Ideja nav slikta.
Ja liels dārzs nav nekādu problēmu.
Tik kur ņemsi tādus balonus ko piepūst?
Un kā ar drošību? Rodas sūce un aizdegas - no baloniem nekas nepaliks + var uzlaist gaisā visu ciemu vai kaimiņus nobiedēt...

runājot par gāzes uzkrāšanu.. a vai nevar uzkrāt metāla konteinerā, piemēram paņem 200L mucu, ieliek tai augšā ventīlu, apakšu nofleksē vispār, tālāk šo mucu ieliek citā mucā kurā ir ūdens. kaut kur caur apakšu pievieno gāzes cauruli. Gāze krāsies mucā un lēnām spiedīs ārā ūdeni. Atgriežot ventīli lai izlaistu gāzi ārā attiecīgi ūdens spiedīsies atpakaļ 200L mucā.. man liekas ka šāds uzkrāšanas variants būtu drošāks, metāla mucu tomēr neuzspridzināsi(nepārdursi) kā tas būtu ar balonu.
Un man liekas šitā var gāzes izplūdes spiedienu regulēt arī.. atliek tikai uz mucu uzlikt kādus papildus smagumus lai muca spiežas vairāk uz leju.. bet tur jau tā ar apdomu lai ūdens neizspiežas pa malu malām...

cik zinu, tad šādas uzglabāšanas metodes var izmantot gāzēm ar lielām molekulām, piemēram metānam. Savukārt no gazifikācijas iegūst ūdeņradi un oglekļa monoksīdu noteiktā attiecībā. Ūdeņradis šādā tvertnē ilgi neglabāsies, tam ir tendence lēnām pamest savu konteineri caur visām iespējamām šķirbiņām un mikroplaisām, jo tam molekula šausmīgi maza. Paliks tikai CO. Nezinu cik ilgā laikā tas notiek, bet ja ar hho piepilda gumijas balonu, tad jau pēc stundas viss ūdeņradis ir pazudis un balons ir zaudējis tieši 2/3 tilpuma, atstājot tikai skābekli.

ir vēl viens knifs, tā gāze tvertnē pati nenāks- vajadzēs pumpēt un spiediens būs atkarīgs no tā pūtēja jaudas. Ja gazifikātoru pa taisno pieslēdz pie motora, vilkmi rada motors. Bet citādi, ideja laba

Manuprāt iekšdedzes dzinējs tādu 200L mucu izsūks ļoti ātri, ja gāze atrodas pie dažu atmosfēru spiediena. Cita lieta būtu, ja to gāzi saspiežot varētu sašķidrināt. Kādu laiku atpakaļ es arī biju iedomājies saspiest gazifikatora radīto gāzi, tad sāku internetā meklēt kādu spiedienu un temperatūru vajag, lai CO sašķidrinātu. Tā īsti arī neatradu normālu grafiku, ja kādam ir, tad iepostējiet šeit. Par ūdeņradi Jetijam ir taisnība. Manuprāt gāzei klāt būs arī slāpeklis, kurš gazifikatora izejā nonāk no gaisa, vismaz automašīnu gazifikatoriem tā ir.

Doma koksnes gaazi kraat mucaa vai maisaa ir diezgan neracionaala veel arii shii papapildus iemesla deelj - kameer shii ir karsta, vinjaa ir veel arii visaadi gaistoshi savienojumi kaa uudens, metilspirts utt tvaiku veidaa. Nokurinot vinju veel karstu pa taisno no aparaata, uudens, protams, izskries cauri nemainiijies, abet metilspirts utt kalpos kaa degviela.

Kraajot un atdzeseejot to gaazi visi tie labumi kondeeseesies shkjidraa veidaa, veidojot indiigi shmuciiga uudens un darvas mishungu, ar kuru maajas apstaakljos neko sapraatiigu pasaakt nevarees.

Nuuu, grafiku, ja dikti gribeetos vareetu atrast, tachu prieksh kam?

Pietiek ar vienu rindinju no Wikipeedijas

Carbon_monoxide_(data_page)
Critical point 132.7 K (-140.3 °C), 3498 kPa, 11.1 mol/l (3.1*102 kg/m3)

Kritiskais punkts termodinamikaa ir temperatuura virs kuras izzuud atshkjiriiba starp divaam faazeem.

Dotajaa gadiijumaa vienkaarshos vaardos tas noziimee ka, ja temperatuura ir augstaaka par -140 Celsija graadiem, tad CO ne pie kaada spiediena nesashkjidrinaas, bet paliek joprojaam gaazes veidaa.

(Tiiri teoreetiski var piemetinaat ka pie iipashi patalogjiski augstiem spiedieniem daudzu tuukstoshu atmosfeeru lielumaa, CO polimerizeejas. Kaut ko taadu var panaakt tikai iipashos laboratorijas apstaakljos.)

Karoche ar spieshanu un riepu pumpeejamo kompresoru nepietiks. Vajadzees veel arii pamatiigu kriogeeno mashiinu, kura riis energjiju dafiga vairaak nekaa no taas nabaga koksnes gaazes vispaar naaks aaraa.

Paldies par skaidrojumu! Bija tā, ka es vispirms atradu CO2 grafiku wikipēdijā:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Carbo ... iagram.svg
un nodomāju, ka tādam pašam ir jābūt arī CO gāzei.

Tagad vismaz ir skaidrs, ka gazifikatora gāzi sašķidrināt mājas apstākļos nevar.

Tad sanāk ka mājas apstākļos ūdeņradi nu nekādīgi nevar uzglabāt. No jebkura trauka tas tiek ārā...
A ka ta viņu uzglabā tajos autiņos kas darbojas uz ūdeņradi?
Un kā ir ar to gāzi ko iegūst pirolīzes procesā no plastmasas un gumijas, vai to var uzglabāt?

Noskaties šo video
http://www.youtube.com/watch?v=K3GDjVskYIs
Džeks izmanto litijs-6 deitēriju ūdeņraža drošai uzkrāšanai. Taču vienīgā problēma ka nekur nevar to iegādāties, jo tas tiek izmantots kodolieročos, tāpēc vispirms jāuzbūvē daļiņu paātrinātāju ar ko iegūt litijs-6.

Zinātnieku nakts pasākumā, ja nemaldos RTU, enerģētikas fakultātē bija tāda kā ūdeņraža off grid sistēma. Kas saražoja ūdeņradi un uzkrāja balonos un dabūja ārā pēc tam elektrību ar palielu jaudu. Un tur bija vienkārši baloni. Un tās izmaksas bija daži desmiti tūkstoši, katrā ziņā nebija milijoni. Ja jāuzglabā ūdeņradi mājās tad iespējams ka var uzglabāt balonos kautkur bedrē patālāk no mājas.
Katrā ziņā ūdeņradim baigais pluss, ka no tā var dabūt elektrību bez ģenerātoriem un citām mehāniskām ierīcēm.

Ja runa iet par enerģijas uzkrāšanu, tad ko jūs domājiet par saspiesto gaisu? Ir taču auto kas iet uz saspiesto gaisu.

Gatavs , Anninj, apsedzies.

Muusdienu shmurgulju paaudze tehniskus un zinaatniskus jautaajumus "risina" ar juutuubes paliidziibu.

raptor, tu vismaz sapuulies tomeer wikipeediju palasiit, nevis juutuubes glupiibas reklamee.

http://en.wikipedia.org/wiki/Hydrogen_storage

Lūdzu, bez rupjībām. Visu var pateikt arī pieklājīgi

Abet luudzu:

Cieniijamais raptora kungs, juus reklameejat aplamu un maldinoshu informaacijas avotu.

Daudz sapraatiigaaku informaaciju par uudenjrazha glabaashanas veidiem un to probleemaam juus vareetu ieguut wikipeedijaa augstaak jau mineetajaa linkaa.

Zinaatniskaas aplamiibas no raptora un vinja linka.

Faktiski to ir tik daudz, viena uz otras sakrautas, ka nav skaidrs no kura gala klaat kjerties.

Litija hidriids kaa iespeejamais uudenjrazha glabaashanas veids ir zinaams. Tas ir daargs, pateeree daudz energjijas litija hidriida sinteezei un ir totaali neekonomisks ikdienas pielietojumiem. Militaaristi, kas naudu neskaita, kaut kaadiem spec meerkjiem sho protams var izmantot.

Visa taa pljaapaashana par litija deiteriidu tur ir baisi murgi. Vieniigais patiesais fakts kas tur bija pateikts, ir ka sho izmanto kodoltermiskjos laadinjos. Paareejais ir masveida aplamiibas un meli.

1. Litija deiteriids satur logjiski deiteeriju nevis uudenjradi. Ja juusu autinsh nebrauc uz kodolsinteezes reaktora, tad diez vai jums vajag deiteeriju, kursh ir dafiga daargaaks par parasto uudenjradi.

2. Litija deiteriida da i vienkaarshi hidriida sinteezei nekaadu daljinju paatrinaataaju nevajag. Vienkaarshi pasildi litija metaalu laizhot tam klaat uudenradi (vai attieciigi deiteeriju) un gatavs. Onkuliisha tornis ar radiaacijas ziimeem ir pavisam citi ponti, nekaadaa sakaraa ar litija hidriidiem.

3. onkuliishi tur veel kaut ko murgoja par elementu transmutaacijaam. Tas ir pilniigaakais finishs. Fig tas onkuliitis niekojas ar savu shrotvaagenu, ja shis maakot trasmuteet elementus pietiekamos apjomos? Lai razho deiteeriju un litiju, paardod un buus bagaats bez visas benziina taupiishanas.

Realitaatee ar shaa torniiti nekaadas veeraa njemamas elementu transmutaacijas nosveramos daudzumos paveikt nevar peec definiicijas.

4. Vinja shrotvaagens uz tiem chetriem baloninjiem nebrauc 400 juudzes kaa shis reklameeja, un peec baloninju izskata spriezhot tajos visdriizaak nefiga nav nekaads litija hidriids, nemaz nerunaajot par deiteriidu.

Nu ko tur veel piebilst.

raptora reklameetaa juutuube kjiniisha pljaapaataajs ir bobs lazars.

Shim ir veltiita personiskaa wiki lapa par sho.

Cita starpaa, onkuls meetaa pirkstus, ka shis esot beidzis vienlaiciigi MITu un Caltehu (tikai MITs un Caltehs to pashi nezin) un ieksh arejas 51 peetiijis lidojoshos shkjiivjus.

Veel shim pieder hobija zinaatnes niecinju interneta bodiite unitednuclear.com.

Jau kaadus gadus astonjus shis sola tirgot kitus autinju konversijai uz uudenjradi, apmeeram taadus pashus, kaa shis reklamee kjiniiti, tachu liidz oficiaalai tirgoshanai nekas nav nonaacis.

Jo tur ir viens knifinsh - Aamerikaa par reklaamas bazaariem jaatbild. Ja shis sola 400 juudzes no saviem baloninjiem, tad tas paardotam produktam ir jaaizpilda, citaadi sho iesuudzees tiesaa un izgjeerbs liidz peedeejaam panckaam. Taapeec onkulis tikai lielaas, bet netirgo vis.

Ar taada lieluma baloninjiem, kaadi ir kjiniitii, nekaadas 400 juudzes nespiid.

Lūk Latvijā darināts aparāts mašīnai! Super!
https://www.youtube.com/watch?v=kw7rJMNqk4o

radās jautājums, vai var iegūt koka gāzi no skursteņa dūmiem? takā pataisno no skursteņa laist caur visiem tiem filtriem un pumpēt balonā? kādas varētu būt problēmas?

Namuprāt nav vērts, tur nebūs praktiski nekā degoša, ja vien krāsns nestrādās pazemināta skābekļa vidē. Attīrīt un uzglabāt, protams, var. Bet tur būs daudz co2, un slāpeklis, vismaz standarta gadījumā.

Ā un vel ko es prātoju, vai dedzinot salmus vai sienu varētu iegūt to gāzi, vai arī to var tikai no koksnes. un vispār vai tas sanāktu izdevīgāk nekā pūdēt un iegūt metānu?

Var no koksnes, var no salmiem, var no jebkādas sausas biomasas. Vēlams granulētas. Tik gazifikatoram skābeklis jāpievada tikai tik daudz, lai uzturētu gruzdēšanu.
Paskaties youtuubaa zem wwod gasifier, ļoti daudz vienkāršu dizainu demonstrācijas. Piemēram:
https://www.youtube.com/watch?v=Mgu9BdHeUYg
https://www.youtube.com/watch?v=yL79ci4TH7k

Ogles vietā var izmantot jebkādu sausu biomasu, tikai atšķirība tāda, ka var bez gāzes veidoties arī darva un citi nešpetni produkti, kas štopēs sistēmu ciet.

Koksnes gazifikatori ir sen kopš atstrādāta lieta, jau Ulmaņlaikos, kad bija krievu sistēma, zviedriu sistēma un Vairogs sistēma. Kaut kur man pat mētājas izmēri rasījumiem, tkai tālu jāmeklē. Lielā problēma ir perforējošā dziļā ātrā korozija, kas pat 8mm biezu čugunu var saēst pāris gados, bet ļumīniju stundās. Tāpēc materiāls ir izšķirosā lieta. Cik man zināms, fosforskābes un kaolīna maisījums kas apdedzināts pie 200 grādiņiem ir gana labs nekorodējošai termoisturīgai kurtuves ietaisīšanai. Tāpēc pieņemu, ka Veogas - tas ir gana nopietni.