Viss ir labi!

Plastikātu atkritumu pārstrāde degvielā izmantojot termālās depolimerizācijas metodi.

Tādas plastmasas kā polietilēns un polipropilēns sastāv no garām ogļūdeņraža ķēdēm. Arī degviela, piemēram, dīzelis, benzīns, petroleja un dažādas eļļas sastāv no ogļūdeņraša ķēdēm, tikai īsākām. Vielas īpašības ir tieši atkarīgas no šo ķēžu garuma. Piemēram, plastmasām šīs ķēdes ir ļoti garas, oglekļa atomi tajās ir skaitā no simtiem līdz pat tūkstošiem. Savukārt benzīnam šādās pat ogļūdeņražu ķēdēs oglekļa atomu skaits svārstās no 5 līdz 12, bet pašas ķēdes struktūras abos gadījumos ir līdzīgas.



Tātad, redzam, kā šo ķēžu garumi tiešā veidā nosaka vielas īpašības. Ja ķēdes ir garākas par 100 oglekļa atomiem, viela ir cieta un plastiska – polietilēns, polipropilēns vai citu tipu plastmasas. Ja ķēdes ir garumā no 21-100 oglekļa atomiem, viela ir šķidra, bet bieza – eļļas, parafīni. Ja ķēdes ir garumā no 12-21 oglekļa atomiem, viela ir šķidra, caurspīdīga, ar dzeltenu krāsu – to sauc par dīzeli. Ja ķēdes ir garumā no 5-12 oglekļa atomu, viela ir šķidra, mazāk blīva par dīzeli, vieglāk gaistoša – tas ir benzīns. Vēl īsākas ķēdes veido tikai gāzes, tādas kā propāns, metāns, butāns. Tātad no augstākminētā redzam, ka pamatā tādas vielas kā benzīns, dīzelis, parafīni, plastmasas (polietilēns un polipropilēns) pamatā sastāv no viena un tā paša materiāla, atšķirās tikai molekulu ģeometrija un ķēžu garumi. Tātad var teikt, ka polietilēns un polipropilēns ir tā pati degviela, tikai cietā formā.






Jo vairāk oglekļa (C) atomu šinī ķēdē, jo materiāls blīvāks un biezāks:
C18 – C34 Motoreļļas
C20 – C40 Parafīni/vaski
C>100 – Dažādi plastikāti (polietilēns/polipropilēns)

Rodas jautājums – kā šo cieto degvielu pārvērst šķidrā, ikdienā izmantojamā degvielā. Atbilde – termālā depolimerizācija jeb pirolīze. Pirolīze ir process, kurā plastikātu atkritumi tiek karsēti augstās temperatūrās bezskābekļa vidē. Plastikāts sāk kust, un vēlāk iztvaikot. Šos tvaikus iespējams kondensēt šķidrumā atdzesējot. Rezultātā no plastikāta atkritumiem tiek iegūts šķidrums ar ogļūdeņražu ķēžu garumu kas atkarīgs no pirolīzes temperatūras režīmiem kā arī piolīzes iekārtas dizaina un tanī izmantotajiem katalizatoru materiāliem. Šādi iespējams iegūt gan dīzeļa, gan benzīna gan arī tikai gāzu frakcijas ar ļoti lielu efektivitāti un minimāliem izmešu daudzumiem, ņemot vērā, ka procesā plastikāti netiek dedzināti, tiek tikai sarautas to ogļūdeņražu ķēdes.



Šādi pat ar pirolīzes palīdzību degvielā var pārstrādāt arī citas vielas, piemēram izstrādāto motoreļļu un gumijas atkritumus (riepas).


Sīkāk par plastikātu tipiem


1. PETE jeb PET pudeles.


Tā kā materiāls sastāv ne tikai no ogļūdeņražiem, bet klāt pievienots arī skābeklis, šāds materiāls pārstrādāšanai degvielā nav izmantojams. Skābeklis molekulas sastāvā pirolīzes procesā mēģina savienoties ar ūdeņradi un rezultātā tiek iegūts ūdens (pat līdz 50% tilpuma). Skābeklis spēcīgi oksidē ogļūdeņraža frakcijas padarot degvielu melnu un radot spēcīgu un nepatīkamu smaku. PET materiālu vislabāk pārstrādāt poliestera audumā kausējot to zemās temperatūrās un laižot cauri aparātam, kas pēc konstrukcijas līdzīgs stikla šķiedras ražošanas aparātam. Tādā veidā tiek iegūtas poliestera šķiedras, kuras vēlāk jau ar tradicionālām metodēm pārveido pavedienos un vēlāk sintētiskā audumā.

2. HDPE Augsta blīvuma polietilēns. (plastmasas kanniņas, konteineri, pudeļu korķi)
HDPE monomērs

Polietilēns ir ideāls materiāls šķidras degvielas iegūšanai izmantojot pirolīzes procesu. Sadalās viegli un iespējams iegūt vajadzīgo frakciju ogļūdeņražu ķēdes kontrolējot reakcijas temperatūru. Iegūstamie produkti – parafīnu vaski, dīzelis, benzīns, petroleja, šķīdinātāji, gāzes. Iegūstamais produkts atkarīgs no reaktora temperatūras, pirolīzes aparāta dizaina un katalizatoru izmantošanas vai neizmantošanas

3. PVC polivinilhlorīds - plastmasas logu rāmji, vadu izolācija


PVC materiāls degvielas iegūšanai pirolīzes procesā bez papildus iekārtu izmantošanas nav izmantojams dēļ tā sastāvā esošā hlora. Hlors ir ne tikai indīga gāze kas procesa gaitā tiek atbrīvota, hlora savienojumi arī pastiprināti korodē reaktora metāla daļas.

4. LDPE, zema blīvuma polietilēns - plēves
Polietilēns ir ideāls materiāls šķidras degvielas iegūšanai izmantojot pirolīzes procesu. Sadalās viegli un iespējams iegūt vajadzīgo frakciju ogļūdeņražu ķēdes kontrolējot reakcijas temperatūru. Iegūstamie produkti – parafīnu vaski, dīzelis, benzīns, petroleja, šķīdinātāji, gāzes. Iegūstamais produkts atkarīgs no reaktora temperatūras, pirolīzes aparāta dizaina un katalizatoru izmantošanas vai neizmantošanas

5. Polipropilēns

Polipropilēns pirolīzes procesā uzvedas ļoti līdzīgi polietilēnam, bet tam papildus ir viena laba īpašība, tas nerada parafīnu vasku frakcijas tikai dīzeli, benzīnu, petroleju, šķīdinātājus un gāzes. Iegūstamais materiāls atkarīgs no reaktora temperatūras, dizaina un katalizatoru klātbūtnes.

6. Polistirēns - putuplasts

Arī teorētiski derīgs materiāls šķidrās degvielas iegūšanai, jo nesatur citas molekulas kā ūdeņradi un oglekli. Sīkāka izpēta pagaidām nav veikta. Ir dažas acīmredzamas neērtības un mīnusi strādājot ar šo materiālu

7. Pārējie plastikātu tipi
Šajā kategorijā ietilps visi citi nepieminētie plastikātu tipi, kuru ir tik daudz, ka uzskaitīt vienā slaidā ir pagrūti. Daži tipi no šīs grupas degvielas iegūšanai ir derīgi, liela daļa nav derīgi dēļ papildus vielām sastāvā, piemēram, slāpekļa, skābekļa un citām. Vārdu sakot, šim procesam bez papildus iekārtu izmantošanas derīgi ir tikai tādi plastikāti kuru sastāvā ir tikai ogleklis un ūdeņradis

Gumijas atkritumi


Pirolīzes procesā iespējams iegūt dīzeļa un benzīna frakciju. Liela daļa materiāla pārvēršas gāzu frakcijā un ir izmantojama pirolīzes procesa uzturēšanai bez papildus ārēja enerģijas avota. Gumijas sastāvā esošais lielais sēra daudzums ir problēma, nepieciešama papildus apstrāde iegūtajam šķidrumam, lai no sēra tiktu vaļā un dogošais šķidrums būtu lietojams dzinējos, ne tikai kā šķidrais kurināmais.

Izstrādātā motoreļļa
Motoreļļa arī ir izmantojama šķidrās degvielas iegūšanai pirolīzes procesā, iegūstamais produkts – dīzelis, benzīns, gāzes. Iegūstamās dīzeļa frakcijas degvielai ir tendence pastiprināti oksidēties gaisa klātbūtnē kā rezultātā degviela no gaiši dzeltens kļūst melna pāris stundās, to var atrisināt nostādinot degvielu pāris nedēļas vai arī izmantojot dīzeļa degvielas stabilizatorus, kas neļauj iegūstamajai degvielai tālāk oksidēties. Obligāti nepieciešama filtrācija, vēlams ar centrifūgas tipa filtru.

Skaitļi

Izejmateriāls – polietilēns/polipropilēns
Ieguvums – 0.95L šķidrās degvielas uz katru izejmateriālu kilogramu
Enerģijas patēriņš – apmēram 1KWh uz katru pārstrādājamo izejmateriāla kilogramu

Izejmateriāls – izstrādātā motoreļļa
Ieguvums – 0.9L šķidrās degvielas uz katru izejmateriāla litru
Enerģijas patēriņš - līdz 1KWh uz katru pārstrādājamo izejmateriāla kilogramu

Izejmateriāls – gumija
Ieguvums – 0.3L šķidrās degvielas uz katru izejmateriāla kilogramu
Enerģijas patēriņš - līdz 1KWh uz katru pārstrādājamo izejmateriāla kilogramu, tomēr procesā radušos gāzu daudzums ir pietiekams, lai tās dedzinot process kļūtu pašpietiekams


Procesa pārpalikumi
Gumija (riepas) – ogleklis, riepu metāla kords, vienu var presēt briketēs un kurināt, otru nodot metāllūžņos.
Izstrādātā eļļa – ogleklis + dažādu metālu sakusis kopums asfalta konsistencē, grūti tīrāms.
Plastmasa – ogleklis, krāsvielu paliekas, ja tādas izmantotas plastmasā.


Izejmateriālu plusi un mīnusi

Riepas. Plusi - neizsmeļams resurss, lielais gāzu daudzums padara procesu pašpietiekamu.
Riepas. Mīnusi – Grūti sasmalcināt, mazs šķidrās frakcijas ieguvums, sēra un citu vielu klātbūtne gumijā, kas bez tālākas pārstrādes ļauj šādu degvielu izmantot tikai kā šķidro kurināmo.

Plastmasa. Plusi – Liels šķidrās frakcijas ieguvums, iespējama ideāla degvielas kvalitāte ar minimālu pēcapstrādi
Plastmasa. Mīnusi – izejmateriālu pieejamība

Izstrādātā motoreļļa. Plusi – Liels šķidrās frakcijas ieguvums, samērā ātra pārstrāde, iegūstama samērā labas kvalitātes produkts, kuru iespējams ar minimālu pēcapstrādi izmantot iekšdedzes dzinējos.
Izstrādātā motoreļļa. Mīnusi – izejmateriālu pieejamība un pakāpeniskā cenas celšanās, pēcapstrādes (filtrēšana, nosēdināšana, stabilizēšana) nepieciešamība.


Paraugi attēlos.

degviela no polietilēna un polipropilēna.


Degvielas krāsa un attiecīgi arī frakcija (dīzelis/benzīns) ir atkarīga tikai no temperatūras režīma.
Paraugos attiecīgi no kreisās puses sākot ir 1. 25%benzīna 75% dīzeļa, 2. 5%benzīna, 80%dīzeļa, 15% parafīnu, 3. 5%benzīna, 60%dīzeļa, 35% parafīnu.


Degviela no riepām

Dikti smirdīga dēļ augstā sēra satura.

Procesa pārpalikumi


Vienkāršota bloku diagramma,


Uzbūvēto iekāru attēli:

Aparātus iespējams uztaisīt daudz dažādos veidos, galvenais ir lai būtu efektīvs karstuma avots un atkritumu karsēšana notiktu bezskābekļa vidē, pretējā gadījumā iegūstamais produkts būs melns (oksidējies) ar lielu ūdens saturu, kā arī pastāvēs reaktora eksplozijas risks. Arī atgāzēs iespējami nevēlami un kaitīgi savienojumi. Skābeklis mums neder, ne reaktorā ne atkritumu sastāvā. Parasti par bezskābekļa vidi reaktorā nav jāuztraucas, jo temperatūrai kāpjot, lielākā daļa gaisa tiek izspiesta no reaktora tam izplešoties, tālāk stafeti pārņem ogļūdeņražu tvaiki. Vēlams atgāzes laist caur ūdens burbuļatoru, tas drošībai, lai neierauj liesmu reaktorā, tomēr ja viss ir pareizi, tad liesmu reaktorā ieraut tāpat nevar, jo nav ne reaktorā ne caurulēs procesa gaitā nav skābekļa, kas sekmētu degšanu. Tomēr drošības nekad nav par daudz. Pareiza un pietiekama temperatūra ļaus cietos atkritumus pārvērst šķidrumā, tomēr lai iegūtu degvielu nepieciešamajā kvalitātē un frakcijā, nepieciešams saucamais refluktors, tas ir konteiners, caur kuru karstie tvaiki iet uz kondensēšanās trauku, bet kur smagākās frakcijas jau paspēj atdzist un tek atpakaļ uz reaktoru tālākai šķelšanai. Refluktoram pāri drīkst tikt tikai vajadzīgās frakcijas tvaiki, kas kondensējas pie zemākām temperatūrām. tādā veidā iegūstama maksimāla degvielas kvalitāte. NEKAD neizmantojiet reaktorā PET vai PVC materiālus, no pirmajiem iegūstamā degviela būs ar 75% ūdens saturu, melna un smirdēs tā, ka acīs kož, reaktors arī pēcāk būs vairākas reizes jākurina lai no smakas tiktu vaļā. Savukārt no PVC materiāla atgāzēs būs hlors, kas ir indīgs un ar tendenci veidot sālsskābi, kas korodēs reaktora metāla daļas kā arī visu pārējo ar ko saskārsies. Tāpēc savus eksperimentus veiciet tikai paši uz savu atbildību un maksimāli izpētiet visu pieejamo informāciju pirms uzsāciet procesu. Vai arī uzdodiet jautājumus, centīšos atbildēt kā nu māku, lai maksimāli novērstu jebkādus riskus.
Še būs pāris pašu video:
http://www.youtube.com/watch?v=qcGSlyQe ... ature=plcp
http://www.youtube.com/watch?v=fbNou1lX ... B9U5IIAcY=
http://www.youtube.com/watch?v=ZLm7P3mYXBo

Tēma protams interesanta un perspektīva, bet jāatzīst, ka uz doto brīdi vēl ir gana daudz neskaidru un neatstrādātu lietu, lai tāds mājas pašbūvētājs-aktīvists tādu agregātu varētu uzcept un daudz maz kvalitatīvā līmenī tik pie degvielas klasiskam dīzeļauto. Vai arī pasūtīt inetā, kā piem. kandžas aparātus.

ReKur krievam advancēts un kompakts agregāts, kura jauda ir 200L/h. Tas ir tāds agregāts par kādu es sapņoju.
http://www.youtube.com/watch?v=pk-XKvfGw4Q

Starp citu, kā šeit youtube video embedot?
[youtube]pk-XKvfGw4Q[/youtube]

Un cik tad ļimonus šis advancētais un kompaktais agregāts maksā.........
Mēs varam iegūt degvielu jau tagad, un uzbūvēt aparātus ražošanai, tikai izskatās , ka tas nevienam nav vajadzīgs.......
Cik izskatās cilvēkiem pietiek ar filozofēšanu par tēmu cik tas ir ekonomiski neizdevīgi un ir vēlme turpināt maksāt vairāk kā latu par litru degvielas, jo tā ir vienkāršāk....

Nezinu cik tāds maksā. Krievs saka, ka neesot dārgi. Padomā cik dzelzis tik lielam agregātam var maksāt. Jautājums cik viņš grib par vecu, bet strādājošu ideju? 5000Ls?

Skaidrs, ka cilvēkam ir vieglāk samaksāt par atkritumu izvešanu, lai Šķēle vārās uz tomātiem Es pats tikai pirms 4-5 gadiem atklāju, ka ir tāda iespēja transformēt atkritumus naftas produktā. Tas, ka skolā man stāstīja, kā rodas nafta no organiskajām nogulām, kas kaut kur starp zemes slāņiem lielā spiedienā pūst, tas man bija pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Cilvēku neinteresē, kā pārstrādāt atkritumus, jo cilvēks tiek programmēts uz atkritumu ražošanu. Cauru dienu pa teļļuku to vien stāsta "pērkiet, šo un pērkiet to", bet rezultāts ir pilni atkritumu konteineri. Un tas, kam pieder atkritumu bizness ir miljonārs, jo viņam vēl piemaksā par to, ka viņš pelna miljonus Absurds!

Es tādu verķi gribu uz savas lodžijas, kas kaut vai 1L/h spiež. Jo man totāli kretinē tas fakts, ka par atkritumiem es samaksāju tos pērkot +vēlrēz, lai no tiem atbrīvotos. Es ar savu ģimeni nedēļā izmetam 20-30kg atkritumu. Nu, kaut vai parafīnā tos mēslus pārkonvertēt, lai ir sveces, kad "latvenergo" gadās misēklis un 48h nav elektrības.

Baigi aizdomīgi - kāpēc zem tā video aprakstā ir vien plaša MMM reklāma?

Nu Jetija mazais aparāts ar 3.2 kw (ja nemaldos) vienā piegājienā izspiež 0.7l degvielas.

Khe, pirmo reizi skatījos arī iekrita acīs mmm. Starp citu Rīgā ielu reklāmu stendos arī ir manāms mmm. Kārtējais uzmetiens briest?

Uzreiz vizualizēju tādu kā kabatas izmēra aparātu. Vienā galā trekteris pa kuru izsmēķus baksta iekšā, otrā pieskrūvē nullzīben šnabpudeli.

Jautrībai ašais plastmasas ekstrūdera variants, lai pārbaudītu vai plastmasu nevar reaktorā pa taisno jau plastalīna konsistencē padot iekšā:
http://www.youtube.com/watch?v=zfAY80LeXpY

Tādi, tīri praktiski jautājumi (papildus informāciju neesmu meklējis, vados šobrīd no šeit izlasītā):
Kā nosaki, kas rezultātā ir "iepilējis" burkā? - benzīns, dīzelis, raķešu degviela, samogonka
Kā nosaki sastāva kvalitāti?
Tās ir lietas ko manuprāt vienkārši mājas (lauka) apstākļos vienkārši nenoteiksi.
Cik ilgs process ir teiksim 5kg HDPE pilnīgai izstrādei?

Paraugiem tika veikta hromatogrāfijas pārbaude, kas ari pateica sastāvu vairāk vai mazāk. Neko citu kā dīzeli, benzīnu un parafīnus no polietilēna un polipropilēna dabūt laukā nevar. Vēl smalkākas frakcijas vienkārši iziet laukā kā gāzes un nemaz nesašķidrinās. Uz aci sastāvu var apmēram pateikt pēc krāsas un sasalšanas ieliekot saldētavā. Ja pie mīnus 20 grādiem nesasalst un pat nesaduļķojas, tad tur ir tīrs dīzelis ar mazu (līdz 10%) benzīna piejaukumu. Ja saiet kefīrā, tad tur ir pārsvarā dīzelis plus parafīni. Ja saiet konkrētā sviestā jau pie -5 grādi, tad tur ir ļoti liels procenst parafīnu, kādi 30 procenti. Jo krāsa gaišāka un vairāk uz zaļo velk, jo smalkākas frakcijas sastāvā. Oranžā krāsā būs dīzelis ar parafīniem, zaļganā krāsa jau liecina par benzīna klātbūtni. Būtībā šādu maisījumu var destilēt izmantojot parastu boileri un kondensēšanās vara cauruli. Sildam maisījumu līdz 80 grādiem, laukā jāiznāk un jākondensējas tikai benzīna frakcijai, tas kas paliks boilerī būs dīzelis. Tā var viņus nodalīt viegli un ātri.
Procesa ilgums ir atkarīgs no aparāta dizaina, karsēšanas un dzesēšanas jaudas un salāgotības. Ar pasīvu dzesi un 50 litru tilpuma reaktoru, ko sildīja 12kw elektriskais sildītājs, guvums bija ap 5-7 litri stundā. Bet tas bija ar pirmajiem prototipiem, ar kuriem vēl nebija īsti skaidrs kas un kā labāk. Tagad tiek būvēts lielāks aparāts, kas izmantos šķidrā kuurināmā degli, jo praksē pierādījies, ka iekārtām, kas lielākas par 50 litriem reaktora tilpuma, ar elektrību čakarēties nav izdevīgi ne arī praktiski.

Man šķiet, ka reālai lietošanai mašīnas dzinējā būtu nepieciešama kāda precīzāka metode pēcapstrādei un kvalitātes noteikšanai. Droši vien kādā Golf II nebūtu nekādu problēmu, bet bik jaunākā dzinējā negribētu riskēt.

Reku kolēģa zīmējums no blakusforuma par tēmu:

Sveiki!
Ieintriģēja šis raksts.
Jetij kā Tevi var atrast skype vai kā savādāk sakomunicēt ar Tevi, lai varētu par šo lietu parunāt sīkāk?
Paldies!

check PM

Kā sauc blakusforumu? :-)

hho.miga.lv

Tai vārāmajā katlā temperatūra ir ap 400 C ?
Viņu var uzdabūt aukstāku, teiksim līdz tiem maģiskajiem 750 C ?

Nafig Tev 750 grādus, kaut ko gazificēsi vai?

Ja aparāts būs uztaisīts super korekti, tad pie 750 grādiem reaktorā tu dabūsi tikai gāzes, nekādu šķidro frakciju, tomēr ticamāk, ka tādu temperatūru nemaz nedabūsi, jo visa tā vārīšanās tomēr arī dzesē reaktoru, arī ūdens katliņā lai kā tu sildītu, nedabūsi virs 100 grādiem, kamēr ūdens nebūs izvārījies. Tāpēc ārpusē reaktoram var būt kaut 1000 grādi, kamēr iekšā vārīsies plastmasa, iekšā temperatūra nepŗsniegs savus 400-500 grādus. Rezultātā tu vienkārši ļoti paštrināsi reakciju, bet nepilnīga aparāta dizaina gadījumā outputā būs liels vasku saturs. Un pat ja tomēr kaut kā ar mikroviļņiem vai indukcijas metodi tu iekšā momentā varētu dabūt tos 750 grādus kamēr vēl tur ir plastmasa, tad outputs būtu nekas cits kā gāzes.

Kā tur bija ar tām lauksaimniecībā izmantotām plēvēm, nu tās ar kurām tin zaļbarību ruļos. Var šo izmantot, vai te tomēr bija klāt tas nolādētais O2, kas visu sabojā? A varbūt tomēr kaut ko lietderīgu var dabūt no tām plēvēm ārā. Citādi man viņas ļoti daudz jau sakrājušās uz laukiem..

Tas ir polietilēns, tātad der ļoti labi. Ir mēģināts.

Jā, priekš 750 grādiem neder kandžas aparāts, vajag citu pieeju.
Man tie 750 grādi interesē nevis tikai plastmasas kausēšanai, bet lai var sadalīt jebko organisku(koku, mizas, zāli, jogurtu, sūdus utt.).
Pieņemsim, ja izdodas dabūt 750 un nāk ārā tikai gāze kurā viss sadalījies pa reizinātājiem (ūdeņradis, ogleklis, skābeklis).
Jautājums kā atfiltrēt nost skābekli?
Kā sintizēt no tās gāzes degvielu?

Ļoti noderētu kāda ķīmijas guru padoms!

p.s. Man arī laukos ir plāves no gāzbetona paletēm, nezinu kur tās likt.

Tad tev jāmeklē pēc atslēgas vārda "gazifikācija"

Paldies, tas ir īstais atslēgas vārds!
Godīgi sakot domāju ka naftinieki nekad nepieļaus, ka mazizmēra gasifikatori mājās lietošanai vai auto, jebkad nonāktu tirdzniecībā nopērkami jebkuram cilvēkam. Tie paši krievijas zinātnieki, kas uzbūvējuši to aparātu, viņi nevarēs viņu sākt ražot. Krievija pelna uz naftas un gāzes eksporta ļoti lielu naudu. Purins drīzāk pie viņiem aizsūtīs čekistus ar naudas maisu vai pāris čiekurenēm.
Domāju ka līdzīga situācija ir arī ASV un citās valstīs.
Te citāts no wikipēdijas:
While small scale gasifiers have existed for well over 100 years, there have been few sources to obtain a ready to use machine. Small scale devices are typically DIY projects. However, currently in the United States, several companies offer gasifiers to operate small engines. In 2009 21stCenturyMotorworks claimed to have developed gasification technology in a prototype pickup truck that could use any biomass materials for fuel,[23] the vehicle was displayed at multiple events including the 2009 Boston Greenfest.
Šitā pati lapa pat ir aizsargāta ar paroli http://www.21stcenturymotorworks.com. Kur nu vēl domāt par nopirkšanu.
Domāju ka jebkurš no mums, ja kautko tādu izgudrotu un sāktu ražot pārdošanai, tad ātri vien sagaidītu "īpašus ciemiņus".
Domāju ka šādas mazizmēra ierīces netiks ārā no DIY zonas.
Un laikam vienīgais veids kā uzvarēt melnā zelta pūķi ir ja kāds publicēs visai pasaulei bez maksas kādu revolucionāru atklājumu.

Nu nav gazifikators tāda uber tehnoloģija. Daudziem Latvijā tāds ir un nodrošina viņus ar siltumu un elektrību - saucas koģenerācijas stacija. Lielākā problēma esot korektā deggāzes filtrēšana, lai pilnībā sadeg dzinējā un tas neaizaug ar sodrējiem. Tas pats Imants Parānieks no VL savā vēlēšanu kampaņā braukāja apkārt ar mašīnu, kas iet uz malkas izmantojot mazu gazifikatoru. Somijā tā esot diezgan izplatīta lieta. Tas nav nekāds free energy, ka jābaidās par savu drošību

Vēl ja tev interesē visas biomasas un atkritumu pilnīga sadedzināšana, meklē pēc atslēgas vārdiem "rocket mass heater" vai "rocket stove" Tur arī krāsnī tiek panātkts pat pie 1000 grādiem un sadeg viss pilnībā, pat plastmasas, uz tādas necilas un nekorektas krāsniņas ir mēģināts un jau ir labi rezultāti. Galvenais, lai temperatūra tiktu sasniegta un noturēta, bet nu youtube pilna ar instrukcijām.

Pirmkārt, ārā nenāktu ogleklis, ūdeņradis un skābeklis,bet gan co, co2, h2, h2o, ch3 un vēl viss pārējais Mendeļejevs.
Otrkārt, bez attīrīšanas, katalizatoriem un spiedieniem, tās gāzes(izņemot ūdeni un darvu) šķidrā frakcijā dabūt nevar.
Treškārt, ja jau interesē tikai gāzu izmantošana, tā nav nakāda ŪBER tehnoloģija, un mazizmēra aparātus netirgo, jo tā īsti tie nevienam nav vajadžīgi.
Ja ir vajadzīga deggāze, arī šajos plastmasai paredzētajos aparātos var slānīt iekšā biomasu un visu pārējo (ir mēģināts) jau pie 250 grādiem sāk nākt gāze kas deg zilām liesmām.
Arī vienkāršu gāzgeneratoru var uztaisīt no gāzesbalona pāris trubām (piebāz ar skaidām pakurini apakšā ugunskuru un būs tev gāze.

Vari uzrakstīt kā teorētiski no tām pašām skaidām var sintizēt sintētisko degvielu?
Atceros, ka tas krievs kautko stāstīja par spiedieniem un smilšu filtru.

Gāzi atdzesē, izfiltrē pēc tam zem spiediena, temperatūras ietekmē, laiž cauri katalizatoram. Pēc tam atdzesējot, daļa gāzes kondensējas šķidrumā. Atkarībā no katalizatora, temperatūras un spiediena var iegūt vai nu sintētiskās degvielas (benzīns, dīzelis) vai spirtus.

Sveiki vīri! Ielikšu es ar savu aparātu apskatei. Jautajums Jetijam ,kas par plasmasiem ir ABS un PP-20T. PILNI ŠROTI AR VIŅIEM IR.

Čau. Neredzu bildes, tavs inbox albūms ir privāts.
PP-20T ir polipropilēna tips - der ļoti labi. ABS dos melnu šķidrumu kas specifiski smaržos un stipri kvēpos, ja dedzinās ar atklātu liesmu, bet ja izmantos šķidrā kurināmā deglī, tad pieregulējot gaisa padevi sadegs pilnībā bez kvēpiem, kā šķidrais kurināmais derēs, bet dzinējā labāk neliet, lai gan prakse rāda, ka arī dzinējā šis strādā labi (dīzelī), ja vien dzinējs ir uzsilis, kamēr tas auksts, ir daudz kvēpi no izpūtēja un neliela detonācija.

Nevajadzētu vairs bū privātam. degviela interesē tikai un vienīgi audikam 1.9 TDI ko bākā liet un tas arī lēnam tiek drīts.
Cik tempu vajadzētu reaktorā turēt lai no PP PE dabūtu ziemas dīzeli. es dzenu 480 -540 gradiem ,tad vismaz atrak tek,pa3h snak 10 litri.bet nākamajā dienā aukstam pliekot taka parafina saiet,bet kad saulē pastāv ir šķidrs.
Ir dafiga visadi smirdīgi parafīni no nepareiziem plastmasiem,ko lai ar tiem dara,dzīt velreiz cauri,varbūt benzīns sanāk?
http://foto.inbox.lv/armis222/16-05-2012

Baigi labi ka kāds kaut ko mēģina
Ir vairāki jautājumi un daži ieteikumi. Tev tā muca ir ar noņemamu vāku? Ja tā, vākam garām nekur nekas nesulo procesa gaitā?
Refluktorā tie sieta paliknīši ievietojas no apakšas? Pret vaskiem palīdzēs, ja refuktoru piebāzīsi ar zilā vai sarkanā māla klucīšiem (sausiem, neapdedzinātiem). Mucai metāls ir pārāk plāns, var ar laiku izdegt un tad pie pilna reaktora būs lieli sūdi. Uzmanīgi ar to. Varbūt tālāk no mājām to mēģināt. Vāku vēlams nosiltināt arī, atstāt tikai refluktoru saskarē ar gaisu un monitorēt tam temperatūru. Ja tur uzturēs kaut ko ap 150 grādiem, bet ne vairāk, tad arī būs lielāka iespēja iegūt ziemas dīzeli ar vieglajām frakcijām. Refluktors varēja būt lielāks diametrā, jo pie šāda diametra gāzēm un tvaikiem ir liels ātrums ejot tur cauri, līdz ar to arī pastiprināta tendence paraut līdzi vasku frakcijas. Tāpēc ja nogriezīsi temperatūras lejā uz kādiem 380-400 grādiem, process kļūs lēnāks, bet arī iegūstamā degviela būs ar lielāku vieglo frakciju daudzumu. Ja gribi labu un gaišu mantu, izmanto arī labu izejmateriālu - tīru polietilēnu vai polipropilēnu, ja jauksi kopā ar citām plastikām, tad smuku kvalitāti dabūt būs grūti. Reku mūsu iegūstamais šķidrums attiecīgi pie 380, 400 un 420 grādiem un izmantojot zilos mālus kā katalizatou iekš refluktora.


Tas tur kreisajā pusē ir ziemas dīzelis. Vidējais ir parasts dīzelis, pa labi dīzelis ar pastiprinātu izšķīdušo vasku procentu.
Un jā, vaskus un parafīnus var droši gāzt iekšā nākamajā piegājienā līdz ar plastmasu.

a kā to grādus vissprecīzāk var regulēt, ja zem bunduļa vienkārši kurina ugunskuru?

Vienkārši ar ugunskuru būs švaki. Ja tas ir kaut kādā konteinerā ar durtiņām kur malku piemest, tad var mēģināt ar gaisa padevi regulēt temperatūras, it kā strādājot labi tāda metode. Bet pilnīgi bez temperatūras kontroles var pārstrādāt riepas, tur jo ātrāk uzsilst un lielākas temperatūras jo labāk.

Paldies par ieteikumiem!!!
Muca ir ar noņemamu vāku ar blivgredzenu. Vāks ir baigi labais,ja ekslodē tad vāks aizie pa gaisu Iepriekšējā muca uzgaja biš gaisā jo apakša caurums izdega,labi kad nebija ar šķidru plastmasu,bet 120kg ar autovadiem kuriem izolaciju vajadzēja nodedzināt.Taisīšu mucu no 4mm. Refluktorāa tos sietus uz ātro uztaisiju no apakšas pieskrūvējamus.
Nākamajā piegājienā jauztaisa pečkai hermetiska vilkmes automatika lai nau jasēž vislaik klāt un ēveļmašīnai piltuve jauztaisa kur šķeldrot.
Man jau ar sanāca dzeltenas krāsas,bet kad burka pastāvēja 3h tad šas saggāja tumši brūnā.

Tā saiešana sviestā atdziestot ir tāpēc, ka dabūjamais produkts ir pārsvarā parafīni, bez normāli strādājoša refluktora un vēlams arī katalizatoriem tajā, no parafīniem vaļā netikt.

kas tas par katalizatoru? Kā viņš izskatās? Vai parastais sakanais dīķa māls samīcīts un izkaltēts derēs?
Refluktors diametrā 14cm garumā 35cm piepildīts ar māla klucišiem priekš manas divsimtnieces derēs?

Mālu sajauc ar ūdeni, izlaiž caur sietu lai dabūtu laikā akmeņus un citus štruntus un tad ielej formā kaltēties. Kad pilnībā izkaltējies un sauss, tad salauž 1cm3 lielos gabaliņos un ar tādiem piepilda refluktoru. Tavi nosauktie izmēri refluktoram varētu būt ok priekš 200L mucas, bet nu 200l mucu pilnu es nepildītu, ar tik mazu sienu biezumu, jo ja ies gaisā, tad jautrība garantēta.





zilie māli labāki, bet sarkanie arī der.

Paldies Jetij !! Jautrība nau īstais vārds! Vai tie māli ilgi kapo vai tikai dažām reizēm. un lūdzu par katalizatoru ,kas tas ir un kādu man viņu vajadzētu?

māls jau arī ir katalizators. Kalpos atkarībā no reaktora lieluma. Mūsu mazajai testa iekārtai māls nostrādāja kādus 5 piegājienus. Tas katram reaktoram būs savādā, atkarībā no tilpuma utt.

Kas tajā mālā ir aktīvā viela, kas katalizē procesu?

ja nemaldos tad to sauc zeolīts

a kā diez sanāk.. lai nodrošinātu veiksmīgu pirolīzes procesa turpināšanos temperatūras uzturēšanai var izmanatot to pašu saražoto škidrumu un gāzi, bet vai nesanāk tā ka to visu dedzinot vēl papildus jātērē cita enerģija? tad jau tas vairs nav tik ekonomiski, ja neko uz virsu vairāk nedabon..

Noteikti nav tik traki, visu noteiks bunduļa siltumizolācija, jo tā viela ir tikai jāuzkarsē līdz temperatūrai un tā pati sāk dalīties reizinātājos. Tā kā pie ideāli izolēta reaktora tu iztērē enerģiju, lai to vielu tikai uzsildītu. Tā kā plastmasu degšana ir eksotermiska reakcija, tad jebkurā gadījumā būsi plusos, atšķirsies tikai tas, cik daudz vielas aizies uz viņas pašas sildīšanu sadedzinot.

Pareizi.
Pirmie aprēķini, kas balstījās uz pirmajām un ne pārāk efektīvajām iekārtām rādija, ka ja aparāts patērēs pats savu saražoto degvielu, tad procesa uzsākšanai un uzturēšanai iztērēs 25% sliktākajā gadījumā un 17% labākajā gadījumā no paša saražotās degvielas. Pēdējie testi rāda, ka procents ir vēl labāks - 15-17%.

Bija domāts, ka sliktākajā scenārijā iekārta patērē 30% no saražotā (gāze, degviela), bet kad masa ir uzkarsēta, nav pat īsti gāzi kur likt. Pēc neta plašajās arēs gūtās informācijas ideālajā gadijumā var sasniegt 10%. Mēs šobrīd esam uz īstā ceļa lai to sasniegtu.