Viss ir labi!

Kā tur ir? Pamatā lielākā daļa mēģina eksperimentēt ar periodiskas darbības agregātiem - pielādē > uzkarsē > nāk gāzes, degvielas, kamēr process beidzas > atdzesē etc. Katru reizi iesākot ar kautko tas bundulis ir jāuzsilda - enerģijas tēriņš, bet pēc tam gāzes atkal paliek pāri. Kokogļu ražošanā šito mēģina apiet vienā krāsni liekot vairākus toverus, tad katrs aktīvais jau silda nākamo.
Man pa prātu maļas doma, ka vajadzētu tādu, kas ir varbūt mazāks gabarītos, bet toties nepārtrauktas darbības. Tāds gan atkal tehnoloģiskajā izpildījumā sarežģītāks.

Mūsu variantā maināmi kārtridži, kad process beidzas, karstajā krāsnī tiek ievietots nākamais.

Šāds risinājums, protams, būtu feināks, bet kā jau pats aizdomājies, tehniski tas ir daudz sarežģītāk un īsti izmaksu ziņā neatmaksājas tādu būvēt, arī izejmateriāla šķirošanai tad jābūt rūpīgai, lai aparāts varētu darboties korekti. Nez, pagaidām tiešām liekas, ka aparāts ar vienu kurtuvi un ātri maināmiem reaktoriem ir jēdzīgāks risinājums. Kad nākotnē izaugsim lieli un būsim dikti bagāti, tad jau varēs izvirst un paspēlēties arī ar šādiem risinājumiem

Kā ir ar uzkarsēšanas laiku plēvēm un riepām? Tas kautko ietekmē pie iznākumiem?
Strādājot pie biomasas ātrās pirolīzes bija ļoti būtiski uzkarsēt to sekundes desmitdaļās un pēc tam iznākumu strauji atdzesēt. Mums reaktors nebija tik labs, tāpēc darvas iznākumā daļa bija arī lēnās pirolīzes darvas piejaukums. Ir lasīts par divu veidu risinājumiem - viens, kur biomasu iejauc verdošajā smilšu slānī, otrs, kur mazām porcijām spiež pie uzkarsētas kurtuves sienas.

Liekas ka nekāda atšķirība nav atkarībā no laika. Vien tas, ka pie ātrākām uzkarsēšanām reakcija straujāka un nepietiekamas ferluktora dzesēšanas gadījumā cauri izsprūk arī vasku frakcijas.

Pāris lietas paliek neskaidras. Kā lai uzbūvē kondensācijas radiatoru lai tur kondensētos benzīna tvaiki. Dīzelis man neliekas pievilcīgs. Vai arī vienkāršāk ir iegūt visas frakcijas kopā un pēc tam atdalīt?
Vēl jau arī vai plēves un degvielas kannas ar uzrakstu HDPE un LDPE var pārstrādāt kopā ar polipropilēnu PP. Neradīsies kaut kādas nesaprotamas frakcijas? Vienkārši ir pieejami diezgan lieli daudzumi šādu atkritumu.
Nez kā reaktorā uzvedīsies polikarbonāts - varētu izmantot vecos CD un DVD diskus.

Polikarbonātā ir daudz skābekļa, tāpēc nekas jēdzīgs no tāda materiāla nesanāks. Būs kā ar PET, traka smaka, daudz ūdens un sprādziena risks. PP ar HDPE un LDPE var droši jaukt kopā, sliktāk nebūs, varbūt pat labāk, jo PP ir mazāka tendence saiet vaskos. Vieglāk ir pa taisno jau ražot vajadzīgo frakciju, nevis pēcāk visu zupu frakcionēt. Tāpēc virs reaktora kur visa zupa vārās jāliek papildus trauks, cauri kuram tie tvaiki ies. Svarīgi ir tanī traukā nodrošināt pietiekamu pretestību, lai tvaikiem ilgāks ceļš un līdz ar to tendence kondensēties. Pēc tam atliek vien kontrolēt šī trauka temperatūru, tādā veidā nodrošinot ka viss kas pie attiecīgās temperatūras varēs kondensēties, tas nokondensēsies un tecēs atpakaļ uz reaktoru tālākai šķelšanai, savukārt viss kas vieglāks un pie tādām temperatūrām vēl ir tvaika fāzē, tiks tālāk un korekti nokondensēsies jau kondensatorā kā gatavs produkts. Tādā veidā kontrolējot tai otrā traukā (refluktorā) to temperatūru, panāksi izejā tkai sev vēlamo frakciju. Dīzeli šitā ražot būs izdevīgāk, jo tā ir smagāka frakcija par benzīnu, attiecīgi tai nepieciešama mazāka šķelšana un mazāk arī materiālia aiziet gāzēs.

Pats vai kaut kur par maksu?

kolēģis institūtā, bez maksas

a kā to pretestību tajā otrajā traukā izveidot un kā kontrolēt temperatūru(vai jaliek ūdens dzesēšana..) varbūt vari pasviest kādu viltīgu ideju.. bet ne pārāk sarežģītu..

Domājam.
Tur tai otrā traukā kaut metāla skaidas var sabērt, lai tvaikiem lielākas turbulences. Protams, noštopēt visu tā pa riktīgam arī nevar, tvaikiem vairāk vai mazāk brīvi jāplūst. temperatūras izskatās nepieciešamas 100-150 grādus uzturēt tajā traukā, bet tas atkarīgs no katras konkrētās iekārtas. Līdz ar to skaidrs, ka ūdens dzese nederēs - izvārīsies.

Vēlreiz pārlasot visu rodas jautājumi:
Kādi piemaisījumi rodas kas var apdraudēt mašīnas motoru vai degvielas sūkni? Abrazīvi vai arī tādi kas nesadeg līdz galam un motorā var rasties kāds piedegums.
Kas paliek pāri kad pārstrādā atstrādāto motoreļļu - metāla un kvēpu daļiņas?
Kādi ir rezultāti uz auto? Cik jau ilgi tik izmantots šāds plastmasas dīzelis? Nav nebijuši nepatīkami pārsteigumi ar problēmām ar sūkni vai citām motora daļām?
Un pēc procesa vajadzīga nostādināšana vai arī kāda cita apstrādē lai varētu liet bākā?
Un ar kādu spiedienu jārēķinās pašā reaktorā? Nav dikti liels?
Tie tādi īsumā jautājumi.

Ja izmanto tīru polietilēnu bez citu plastikātu piemaisījuma, tad tur nebūs nekas kaitīgs gatavajā produktā, tikai dīzeļa, benzīna un neliela parafīnu frakcija, pārējais aiziet gāzēs - propāns butāns un metāns. Pāri paliek tikai ogleklis. Degviela protams jāfiltrē, bet te pietiek ar vienkāršu papīra dvieli vairākos slāņos un degviela tīra un smuka. Problēmas var rastie tikai ļoti aukstā laikā, kad parafīni noteiktos apstākļos var aizštopēt inžektorus, bet tāds gadījums praksē vēl nav bijis. Tā ka ar polietilēnu un polipropilēnu problēmas neredzu, nav tur ne sēra ne slāpekļa savienojumu iekšā. Degviela no atrabotkas nāk laukā dzidra un gaiša kā alus, bet ar laiku gaisā oksidējas un paliek tumša, tajā izkrīt tumšas daļiņas un nosēžas apakšā kā mazutveidīga masa. No atrabotkas tās metālu daļiņas paliek reaktorā un tiek iztīrītas līdz ar oglekli, bet vēlams pirms pārstrādes to atrobotku izfiltrēt ar centrifūgas filtru, tad ar abrazīviem un metāliem nebūs galva jālauza. Ar oksidāciju gatavajā produktā tiek galā degvielu nostādinot uz pāris dienām un tad nolejot tīro daļu nost (kas būs ap 99%, līdzīgi kā alu brūvējot kad raugs nosēžas), to pēc tam izlaiž caur centrifūgas filtram un tas gatavais produkts jau sadeg tīri un pilnīgi bez tendences oksidēties un radīt mazutam līdzīgu masu bākā, kas var aizkakāt degvielas filtrus. Mašīnā tieši šāda degviela ir lieta ļoti daudz, kādi 500km būs jau nobraukāti bez nekādām jūtamām problēmām. Sīkāk varēs pastāstīt lietotājs Grochas, kurš pats ar to degvielu arī brauca. Zināms vēl viens censonis no Rīgas, kas ar atrobotkas degvielu braukā jau vairākus gadus un principā neiegriežas benzīntankos. Tā ka problēmas neredzu. Vot no riepām gatavotā degviela gan bākā pa taisno nav lejama bez papildus apstrādes, jo satur sēra savienojumus, kas var radīt skābes un attiecīgi problēmas dzinējā. Šķaidot šādu degvielu pusi uz pusi ar parastu dīzeli var braukt, bet lielākas paštaisītās riepu degvielas koncentrācijas labāk nemēģināt. Šī degviela arī pamatīgi smird, kā jau viss, kas satur sēra savienojumus.
Spiediena sistēmā var teikt ka nekāda nav, jo tas ir atvērts apkārtējai videi caur gala ūdens burbuļatoru un spiediens uzkrājas tikai tik liels, cik nepieciešams gāzu izspiešanai caur to burbuļatora trubu.

Sveiks Jetij ! Sen jau lasu Tavas idejas ne tikai vietējos forumos , bet arī ārzemju. Ļoti interesē tā degvielu būšana.
Saki , vai ir iespējam kaut kā tevi satikt un aprunāties ?

Jetijam seminārs par to jātaisa, es arī gribētu aizbraukt un aprunāties
Bet ideja par semināru nav joks, vismaz es pat būtu gatavs maksāt par tādu pasākumu, jo ir vajadzīgas telpas un sagatavot prezentācijas reizēm ir diezgan laikietilpīgs process un tas viss maksā.

Būs, būs seminārs, vai pareizāk simpozijs Jaunpiebalgā drīz pēc Jāņiem. Ir domāts par katru tēmu vismaz 2 stundu lekcijas, praktiskās nodarbības, ēšana, palikšana utt. Būs par kupolmāju būvniecību, visas Jetija lietas, iespējams vēl kāds viesis interesants
Noteikti būs neliela dalības maksa, bet tiešām neliela

Sakarā ar laika trūkumu un izskatās ka tuvakajā laikā arī nebūs domāju pardot savu degvielas taisāmo aparātu,varbūt kādam noder!
krāsns ar ievietojamu 200L mucu ar noņemamu hermetisku vāku



ir arī igatavota biezsiena muca

Līdz došu kādus 70 kg.ar PP PE plastmasiem.
tāc kā palastmasu šķeldrotājs

sorry par palagiem

Radās ideja. Vai šo aparātu nevar uztaisīt portatīvu uzmontētu uz auto. Karstuma avots izplūdes gāzu kolektors. Atdzesēt - radiators. Nedaudz protams bīstama uzparikte. Tik vai spēs saražot pietiekamu daudzumu lai auto darbotos?

Var jau mēģināt, bet jautājums cik tas būs praktiski. Sākumā jānoskaidro cik liela temperatūra ir atgāzēm, jo zem 350 grādiem nekas jēdzīgs nesanāks. Iespējams būs nepieciešams papildus siltuma avots. Teorētiski jau visam jāstrādā, bet praktiskuma nekāda, nez vai izdevīgāk būs vest līdzi čupu plastmasas un iekārtu kas to pārstrādā degvielā, nevis jau gatavu, šķidru degvielu.

Kāds oktāna skaitlis iegūtajam benzīnam ir?

Tīrs benzīns nav iegūts, tas būtu pārāk nepraktiski no enerģijas patēriņa rezultāta. Labākais iegūtais rezultāts ir apmēram 95% dīzeļa un 5% benzīna. Benzīna saturs noteikts laboratoriski ņemot vērā iztvaikošanas temperatūru.

Sveiki vīri! Varu piedāvāt plastmasus degvielas taisīšnai. sākuma ir ap 50 kg. un būs pieejami arī turpmāk. Bezmaksas-pašizvešana.

Kāda plastmasa,kur atrodās?

Arī putuplastu jeb polistirēnu tā var pārveidot šķidrā degvielā. Un pie tam ar lielu efektivitāti. Putuplastam galvenā problēma ir lielie izmēri un mazais svars, kas padara tā pārtvaicēšanu nepraktisku. Vajag sākumā maksimāli kompaktēt putuplastu, lai process būtu praktisks. Ļoti labi strādā metode ar putuplasta spiešanu pret karstu virsmu. Rezultātā iegūst biezu masu, kas pēc konsistences līdzinās izkusušam cukuram. To tad var izliet uz aukstas virsmas un uztaisīt plāceni. Kad tas atdziest, tas uzvedas tāpat kā izkusis cukurs, lūzt lauskās kā stikls. To tad sadrupina smalkos gabalos un reaktorā iekšā.




Procesa gaitā gāzes rodās ļoti ļoti maz, praktiski nemaz, tas nozīmē, ka vairums tvaiku kondensējas šķidrumā. Precīzus skaitļus nevaru minēt, jo tas bija eksperiments un nekas netika pierakstīts. Rezultāts ir tumšs šķidrums, līdzīgi kā tas, ko iegūst no ABS plastmasas. Smaržo nedaudz pēc benzola, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka stirēna sastāvā ir benzola gredzeni. Šķidrums labi šķīdina putuplastu, arī liecina par šķīdinātāju klātbūtni, kaut vai tas pats benzols. Deg tieši tāpat kā šķidrums no ABS plastikātiem - ar lielu daudzumu kvēpu. Sistēma vēl joprojām nav kārtīgi izskalota, tāpēc iespējams, ka šķidrums no tīras sistēmas nāktu laukā gaišāks un skaidrāks. Jāveic hromatogrāfija, lai var pateikt precīzāku šķidruma sastāvu un noteiktu cik tas ir vai nav izdevīgi. Jo ja šādi var iegūt lielu procentu benzola, ko vēlāk nepieciešams tikai destilēt un atdalīt no pārējā, tad pasākums varētu atmaksāties, jo benzols maksā dārgāk par benzīnu, bet ir arī daudz kaitīgāks un kancerogēns, tāpēc jāuzmanās.

Tieši tā, kāda tipa plastmasa tā ir? Ideāli ja PP, PE vai sliktākajā gadījumā ABS

atrodas Augšlīgatnē,Cēsīs un Rīgā.Plastmasas ir šrota mašinu detaļām ,pārsvarā pp pe pp+20t ir arī ABS un visi pārējie kādi vien ir. zvanat augšā,savādāk jākurina ugunskurs.

Jetij, ja ļoti interesē un Tev der, tad ir aptuveni pustonna plēves, kurā tin skābbarības ruļļus. Plēve ļoti staipīga, balta, ķīmisko sastāvu nezinu. Plītī tik daudz nevaram nokurināt.

Update: Atradu, tā ir polietilēna plēve.

Super duper, tas der. Kādā stāvoklī? Tīra? Vai lietota tb ar biomasas minimālu piejaukumu? Briest talka Jaunpiebalgā, ja brauc garām un mašīnā ir rūme, varbūt vari paķert līdzi un izlādēt Jaunpiebalgā?

sveiks kaadu laiku jau ciinaamies ar ellas paarveersanu frakcijaas bet sanaak loti daudz gaazes un loti maz *netiiras degvielas.... jautaajums sekojosh ko mees daram nepareizi? vai ir iespeejams apskatiit tuvaak tavu izgudrojumu dziivee??? un kaa ar tevi sazinaaties skaipaa vai ariii telefoniski?man tas buutu loti nozimigi so katlu uzrazot savam vajadzibam un tiesam normalu degvielu lai var iegut...

Patreiz vienīgā reāli strādājošā iekārta apskatāma darbībā ir Mazsalacā. Pēc apraksta spriežot, jums netiek izmantots refluktors un temperatūras ir pārāk augstas. Attiecīgi vārīšanās tik traka, ka visas nesašķeltās frakcijas tiek parautas līdzi uz kondensatoru līdz galam nesašķēlušās. Ja pa vidu starp kondensatoru un reaktoru ieliktu refluktoru, kas atdzesētu visu tvaikojošo masu līdz temperatūrai, pie kuras smagās frakcijas tek atpakaļ un šķeļas vēl, bet vieglās frekcijas nekondensētos, bet aizskrietu tālāk uz kondensatoru, tad problēmai būtu jāatrisinās. Refluktorā vēlam izmantot kaut kādas pildvielas, piemēram māla šķembas, granīta šķembas, kaut stikla lauskas, lai ir lielāks virsmas laukums. Tas viss strādā līdzīgi kā spirta destilācijā izmantojamais deflegmators.



Piemērs no spirta lietām:

Par materiāliem ko var izmantot. Ir iekrājušies tonera kārtridži no HP printeriem. Pēc Hp MATERIAL SAFETY DATA SHEETmateriāls ir Styrene acrylate copolymer. Vai tāds derētu pārstrādei - uz šķidru kurināmo?

Jāatrod precīza ķīmiskā formula tam materiālam. Man neizdevās neko jēdzīgu atrast. Ja tur ir tikai ogleklis un ūdeņradis sastāvā, kaut kam būtu jāsanāk.

Jetij, braucu māju virzienā pirmdien, ja paliksi Jaunpiebalgā līdz pirmdienai, tad varētu kādu daļu no tās plēves atvest. Biomasas piedevu gandrīz nav.

Nebūšu gan tur tai laikā. Bet kāds noteikti būs uz vietas, varēsi izgruzīt kravu, ja gribēsi.

Pirmdien nesanāca, bija limuzīns jāved atdot saimniekam.

Kā īsti ir ar to plastmasu iegūšanu ? K\ada firma kas atrodas tuvu getliņiem nepārdod plastmasu ko varētu kurināt dīzelī ?
Jeb pašam kaut kur jāmeklē lielā kvantumā pieejami plastmasu krājumi ?

Pašam jāmeklē. Tur kur mēs toreiz dabūjām, tur vairs nav. Šāda iekārta noderīga ir tikai tiem, kam plastmasa pašiem nav jāmeklē :d

Sveiki,

Kādu laiciņu jau sekoju līdzi foruma dalībnieku darbībai un īpaši interesē gumijas/plastmasas pārstrāde degvielā, tādēļ vēlējos uzzināt jūsu domas par mikroviļņu izmantošanu šajā procesā?!

Zemāk links uz video kam nesen uzdūros:

http://www.youtube.com/watch?v=lGZmjx2A ... plpp_video

Paldies par rakstu, kā arī redzēju šo procesu raidījumā "VAIRĀK KĀ CITI". Iedvesmoja!

Ir dažādi varianti sildīšanai - mikroviļņi, indukcijas sildītāji un vecā labā parastā karsēšana, kuru izmantojam. Indukcijas sildītājs ir ķēpīga padarīšana, jo viss materiāls jājauc kopā ar feromagnētiķiem un jāievieto keramiskā caurulē tāpēc lai magnētisms neabsorbētos trauka ārsienās bet pašā materiālā esošajos feromagnētiķos. Rezulātāt iegūst perfekti kontrolētu reakciju un pilnīgi vienmērīgu uzsilšanu, bet ir arī problēmas, uzparikte sarežģīta un keramikas izstrādājumiem būs problēmas ar hermētiskumu. Mikroviļņi arī ir laba lieta, tomēr te jāizmanto magnetroni, kas būvēti priekš citām frekvencēm. Parastais krāsns magnetrons nesildīs plastikātus, pretējā gadījumā plastikātu traukus nevarētu izmantot mikroviļņu krāsnīs. Vajag tādu, kam frekvence pieregulēta plastikātu sildīšanai un tādi ir dārgi. Īpaši pie lielām jaudām. Pie tam nav precīzi zināma frekvence. Tas padara mikroviļņus nepraktiskus.

Saaku kraat (nemest prom) plastmasu (:
cik saprotu tad parastas plastmasas pudeles nav tas pats labaakais!?!

Kā jau minēts, pudeles pārsvarā ir no PET materiāla, tas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. tā kā procesam jānotiek bezskābekļa vidē, bet materiālā mums ir skābeklis un procesa gaitā tas noteikti izdalīsies un traucēs procesam, radot ūdeni, sprādziena risku un dažādus smirdīgus savienojumus iegūstamā šķidruma degvielas daļā. Ja no skābekļa nevar atbrīvoties, tad nekas labs tur nav sagaidāms. Vismaz ar standarta pirolīzes aprīkojumu. PET varētu nostrādāt, ja caur reaktoru reakcijas brīdī laistu tīru ūdeņradi, bet tas ir pārāk sarežģīti un nepraktiski. Ir citas metodes kā PET materiālu no atkritumiem padarīt produktā ar pievienoto vērtību.

Jetij kā ir ar auto salona plastmasiem un paneļiem tie der ?

Vai domāts ka PET izmanto kā saistvielu bruģa ražošanai? Vai kādā citā derīgā izejvielā pārstrādā pudeles?

Par auto paneļiem nezinu, jāzina meteriāls un visi populārākie materiālu tipi jau ir pieminēti kā derīgi vai nederīgi. No PET standartā taisa poliestera audumu, Ķīnā tagad tas populāri. viņi tās pet pudeles mazgā un atdala no šiltēm tas ir PP materiāls. Tālāk tīru PET sašķiro pēc krāsām un katru krāsu atsevišķi laiž cauri aparātam kas pēc konstrukcijas atgādina cukurvates aparātu, kur PET materiāls tiek izkausēts un pārvērsts smalkos pavedienos veidojot vilnai līdzīgu materiālu, ko tālāk jau var apstrādāt ar standarta tekstilrūpniecības mašīnām pārvēršot to sintētiskā audumā no kā ražot treniņtērpus urlām.

ne tikai urlaam..! (:
pirms paris gaidiem rigaa bija viens zalais pasaakums un tur bij teikts ka no 6. pet pudelem var iegut dzinsu bikses!

Aizdomājos par likumīgo pusi un pārvietošanos ar šādu dīzeli bākā.
Cik tas ir likumīgi liet bākā šādi iegūtu dīzeli?

Ar katru nobraukto litru valstij netiek ~0.25Ls....... Ja brauc vairumā, sanāk liela apmēra nodokļu nemaksāšana , kas ir krimināli sodāma....

Krimināli sodāma - ir tieši pārvietošanās ar šādu dīzeli.
Tik vai pati izgatavošana ir pārkāpums... Reāli - tas ir pirolīzes aparāts. Kurā var pārtvaicēt jebkādus organiskus materiālus. Nez varas iestādes varētu piekasīties pie paša pārstrādes procesa...