Cerams, ka pie labām grāmatām drīkst iemest kādu vārdu ne tikai par tehnisko literatūru, bet arī par klasisko daiļliteratūru un citām vērtīgām grāmatām. Gan jau ka daudzi no foruma apmeklētājiem (gluži tāpat kā es pirms kādiem gadiem 7 ) grāmatu lasīšanu uztver kā bezjēdzīgu laika tērēšanu un izvēlas savu laiku veltīt citām nodarbēm. Apstākļi sakrita, ka man pirms kādiem 7 gadiem parādījās daudz laika, kurā nevarēju veikt fiziskas aktivitātes, tāpēc nolēmu deldēt laiku palasot grāmatas un secināju, ka dažas no tām mēdz būt arī pārsteidzoši interesantas. (Protams gaumes un intereses ir dažādas) Pa šo laiku esmu pārlasījis un arī noklausījies (šobrīd ļoti pozitīvi novērtēju tādu mūsdienu ērtību kā audiogrāmatas) pāris simtu grāmatu un tad nu labprāt padalīšos ar saviem iespaidiem – varbūt kādam kāda atsauksme ierosinās ko izlasīt un atcerēties, ka ir tādas iestādes kā bibliotēkas, kurās tiešām var atrast labi daudz vērtīgas literatūras. Ja ne bibliotēkas, tad vai arī pameklēt netā grāmatas failu vai audiogrāmatu formātā. Centos aprakstīt tikai tās grāmatas (cik nu atcerējos), kuras tiešām atstāja iespaidu, ka bija vērts tērēt laiku, lai tās izlasītu.
Rejs Bredberijs - “451 grāds pēc Fārenheita” - Klasika. Izcils futūristisks romāns. Pēc šī romāna, ja iepatīkas var izlasīt arī “Marsiešu hronikas”, “Pieneņu vīns” u.c. Bredberija darbus.
Džordžs Orvels - “1984”, “Dzīvnieku ferma”. Absolūti MUST READ, īpaši mūsu paaudzēm, kas ir padzīvojuši gan sociālismā, kan kapitālismā un vēl jo vairāk jaunajām paaudzēm, kas vairs nezin, kas ir sociālisms.
Fjodors Dostojevskis - Manā subjektīvajā vērtējumā viens no dižākajiem rakstniekiem ever. Sarakstītie darbi, lai gan ir diezgan apjomīgi, bet toties ļoti labi ilustrē dažādas cilvēciskās būtības aspektus.
“Noziegums un sods”, “Brāļi Karamazivi”, “Idiots” - absolūta klasika. Must read. Pārēji darbi mani uzrunāja mazāk.
Hālaeds Hoseīni - “Pūķa ķerājs”, “Tūkstoš sauļu mirdzums” - diezgan pasmagi, bet diezgan iespaidīgi romāni par Afganistānas tautas sadzīvi, talibiem, cilvēciskajām attiecībām.
Henrijs Deivids Toro - “Voldena, jeb dzīve mežā” . Autora personīgā pieredze pavadot 2 gadus vientuļā meža nostūrī pie Voldenas dīķa pašuzceltā būdā un gūtās atziņas par dabu, par cilvēcību...Ne barība, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet apetīte, ar kādu tā tiek aprīta.
James Hilton – “Lost Horizon”. Kāds ļoti talantīgs britu diplomāts pēc lidmašīnas nolaupīšanas nokļūst noslēpumainā Tibetas mūku klosterī Šangrila. Grāmatā tiek izvērtētas cilvēces patiesās vēertības un neizbēgamā cilvēces tieksme uz pašiznīcināšanos.
Karloss Ruiss Safons - “Vēja ēna”. Romānā tēvs aizved savu dēlu uz kādu Aizmirsto grāmatu kapsētu un dēls izvēlas sev vienu grāmatu, kas viņa dzīvi ierauj ļoti straujā virpulī.
...Visefektīvākais veids kā padarīt nekaitīgus nabagos, ir ieaudzināt viņos tieksmi līdzināties bagātajiem. Tā ir inde ar kuru kapitālisms padara aklus...Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā...Grūtākais jau nav nopelnīt naudu, - grūtākais ir to nopelnīt, darot ko tādu, kam ir vērts veltīt dzīvi.
Oskars Vailds - “Doriana Greja portrets” - Romāns bagāts ar dažādiem apcerējumiem par dzīves tikumiem/netikumiem, par dvēseles saskaņu un nesaskaņu ar cilvēka ārieni.
Dens Brauns - “Zudušais simbols”, “Da Vinči kods”. Plaši pazīstamie detektīvromāni, kas diezgan arī patricināja ticīgo pasauli. Lai gan detektīvi nav mana favorītliteratūra, taču jāatzīst, ka šīs grāmatas bija ļoti aizraujošas arīdzan kā detektīvi, taču man šajās grāmatās vairāk tomēr aizrāva tematika par cilvēku garīgo būtību, baznīcas un valdību centieniem to koriģēt, pakļaut un izkropļot u.t.t. Anyway, ja lasot neuzrunās starp rindām lasāmais, tad vismaz kā detekromāns noderēs.
Ja šie patiks, tad var arī palasīt “Ciparu cietoksnis” un “Maldu zona”.
Dīpaks Čopra - “Buda – stāsts par apskaidrību” - Sidharta Goutama Budas dzīves apraksts.
“Kļūsti jaunāks, dzīvo ilgāk” - Autors ļoti saprotamā valodā apraksta cilvēka veselību ietekmējošus faktorus. Tiešām vērts izlasīt.
Džons Grejs - “Bērni ir no debesīm” - šī ir lieliska grāmata jaunajiem vecākiem, kam varbūt trūkst pieredzes un padoma bērnu audzināšanā.
Lūcijs Annējs Seneka - “Dialogi”. Diezgan komplicēta lasāmviela, nav romāns, ko var lasīt simtiem lapu dienā, bet gad diezgan koncentrētas atziņas par dzīvi u.t.t.
Ošo – te nu katrs var ļoti individuāli vērtēt. Viņa grāmatās ir ļoti daudz vērtīgu atziņu, bet tajā pašā laikā arī pilns ar marazmu. Tāpēc, ja ir spēja sijāt pelnus no pelavām, tad var pašķirstīt viņa grāmatas, kuru ir neskaitāms daudzums.
Pēters Jenčura, Jozefs Lokempers - “Organisma attīrīšana”. No daudzām līdzīgām grāmatām, šī diezgan vienkārši un skaidr izskaidro skābju/sārmu līdzsvara mijiedarbību cilvēka organismā. Tiesa, grāmatas turpinājumā autoru piedāvātās metodes jau ir klajš bizness, bet, ja to atmet, tad grāmatas sākums ir diezgan lietderīga lasāmviela.
Robins S.Šarma - “Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari”. Viegli lasāms romāns ar daudzām dzīves atziņām. Piemēram, ...Nākot pasaulē, mēs kliedzam, kamēr pasaule gavilē, un dzīvi mums vajadzētu nodzīvot tā, lai to atstājot, pasaule kliegtu, bet mēs gavilētu... Taču pārējie autora darbi liek vilties, jo ir nekas vairāk kā bālas pēckopijas no šī pirmā darba.
Viktors Peļevins - “Šausmu ķivere” - Aizraujošs romāns, kurā vairāki cilvēki attopas interneta vidē čatojot viens ar otru un mēģina izprast, kur viņi īsti atrodas un kas viņus ir sagūstījis
Nedaudz vēsturisku un politisku grāmatu Henrijs Kisindžers - “Diplomātija”. Iespaidīga grāmata, kas pēta reālpolitikas būtību, jebšu kas pēdējos gadsimtos ietekmēja reālos globālos poltikas procesus.
Andrejs Edvīns Feldmanis - “Masļenku traģēdija - Latvijas traģēdija”
Vēsturiski dati un aculiecinieku stāstījumi par Latvijai liktenīgajiem 1940.notikumiem Abrenē.
Visvaldis Lācis - “Latviešu leģions”. Latviešu leģionāru skatījums uz sāpīgajiem vēstures notikumiem.
Anna Poļitkovska - “Putina krievija”
Nu jau noslepkavotās žurnālistes izmeklējumi par noziegumiem čečenijā, Ļitviņenko lietā un kremļa afērās. Ja nu pēc šīs grāmatas rodas interese, tad par Ļitviņenko lietu var palasīt Aleksa Goldfarba “Disidenta nāve”
Stephen Leeb - “Game over”. Autors – ekonomists projicē pasaules attīstību kontekstā ar ierobežotajiem resursiem un prognozē iespējamos attīstības scenārijus. Diezgan interesanti.
Login
Register
FAQ
Search
